Pirmizrādi piedzīvos «Likteņzeme» - filma par dzimtas likteni

«Likteņzeme» - kinostāsts par to, kā dzimtas meklējumu ceļā Amerikas latgalieši Pēteris un Helēna satiek radus Sibīrijā

FOTO: kadrs no filmas

Šovakar plkst.19 kinoteātrī «Splendid Palace» pirmizrādi piedzīvos režisora Jāņa Ozoliņa-Ozola veidotā dokumentālā filma «Likteņzeme», informēja SIA «Rīgas nami» Pasākumu centru pārvaldes projektu nodrošināšanas vadītāja Aiga Stengrevica. Filma seko līdzi vienas Latvijas dzimtas likteņiem, kurus aptumšoja gan emigrācija, gan deportācijas Otrā pasaules kara laikā.

Dzimtas meklējumu ceļā Amerikas latgalieši Pēteris un Helēna satiek radus Sibīrijā.

Latgales vēsturē bija 40 gadus ilgs laika posms, kad tika ieviests latīņu drukas aizliegums un latgaliski izdotās grāmatas kļuva nelegālas. Šajā smagajā laikā publicists un dziesminieks Andrīvs Jurdžs grāmatas pārrakstīja rokrakstos, līdz kļuva akls.

Latgales dižgara Jurdža dzimta Otrā pasaules kara laikā tika nežēlīgi sašķelta. Glābjoties no komunistiem, jaunākā paaudze ar saviem bērniem devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. Vecākā paaudze palika Latvijā, bet Staļina represiju dēļ tika izsūtīta uz Sibīriju kā tautas ienaidnieki. Daļai radu izdevās izdzīvot Latvijā.

Trīs tik dažādās zemēs dzīvojošie Jurdža pēcteči nebija viens otru sastapuši.

2012. gadā režisors Ozoliņš-Ozols uzņēma dokumentālo filmu «Mūžīgais kalendārs», kuras centrā ir Latgales Kārklinieku ciema ļaudis un viņu dzīve, kas cieši savijusies ar senču tradīcijām un Jurdža ideāliem. Pēteris Ragaušs, Amerikā skatoties šo filmu, ekrānā pazina savus radiniekus un kopā ar māsu Helēnu devās uz Latgali satikt savējos. Atklājumi un dzimtas ceļi viņus aizveda uz Sibīriju, viņi atrada savus radiniekus, kas dzīvo Tomskas apgabalā.

Helēna un Pēteris Ragauši ir pirmās paaudzes amerikāņi, kas dzimuši latgaliešu emigrantu ģimenē.

Filmas varoņu mamma Anna kā bērns devās bēgļu gaitās 1944.gadā kopā ar vecākiem, septiņiem brāļiem un māsām. Viņu tēvs Vitolds devās trimdā viens pats, atstājot ģimeni Latgalē, no kurienes tā tika izsūtīta uz Sibīriju. Māsīca Ilga ar vecākiem atgriezās Latvijā 1950. gadā. Māsīcas Jeļena un Veronika vēl joprojām dzīvo Tomskā.

Pēteris un Helēna ir dzimuši Amerikā, Mičiganas štatā, un viņu vecāki vienmēr loloja cerības atgriezties dzimtenē, tāpēc bērnu ikdienā liela nozīme bija latviskajai piederībai. Pēc mācībām privātā katoļu skolā Helēna studēja Kendala Mākslas un dizaina koledžā, bet Pēteris inženierzinātnes Mičiganas Valsts universitātē un Hārvardas Universitātē, savu profesionālo karjeru veidojot kompānijās «British Petroleum», «Baker Huges» un «Apache Corporation». Pašlaik Pēteris darbojas Baltijas-Amerikas Brīvības fonda valdē un ir aktīvi iesaistījies Baltijas enerģētikas infrastruktūras un drošības pētījumu jomā.

Brālēns un māsīcas pirmo reizi satikās 2015. gada vasarā Sibīrijā.

Uz augšu