Netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), pusaplī pie Akmens tilta un AB dambja, no šodienas apskatāma otrā daļa no mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ojāra Pētersona lielformāta objekta «Lielā vāze». Savukārt darba trešo un pēdējo daļu veido publikācija, kas būs pieejama visās Latvijas bibliotēkās, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vasiļjeva.
Mākslas objekts «Lielā vāze» ir viens veselums, kas sadalīts trīs daļās - lielākā no tām atrodas pie Gaismas pils, bet viena ceturtdaļa tagad būs aplūkojama netālu no tās. Objekta āra daļu virsma noklāta ar keramisku mozaīku, kas atspoguļo Garlība Merķeļa tekstu - uz katras no vairāk nekā 14 000 keramikas plāksnīšu izvietots viens burts.
Objekta «Lielā vāze» pirmā daļa tika uzstādīta 2014. gadā.
Neatņemama mākslas darba sastāvdaļa ir arī mākslinieka veidots izdevums ar Merķeļa teksta fragmentu, kas atradīsies Latvijas publiskajās bibliotēkās. Fragmenta publikācija ir angļu, franču, vācu, spāņu, krievu valodā.
Mākslinieks Pētersons vēstīja, ka mākslas objekta tapšanas iedvesmas avots ir Garlība Helviga Merķeļa grāmata «Vidzemes senatne», kura dēvējama drīzāk par 18.gadsimta laikmetīgo mākslu, nevis vēstures liecību par tā laika latviešiem.
Savukārt kuratore Helēna Demakova ir pārliecināta, ka mākslas darbs ir plaši interpretējams. «Vāzes granīta iekšpuse norāda uz mūsu platuma grādiem, lauku vidi, savukārt tās keramikas ārpuse ar Merķeļa teksta fragmentu akcentē eiropeiskās kultūras uzslāņojumu un vēsturisko pieredzi, ko apliecina arī vāzes forma,» pauda Demakova.
Mākslas objekts «Lielā vāze» veidots Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā «Māksla publiskā telpā».
Mākslas darbs «Lielā vāze» ir viens no godalgotajiem projektiem Borisa un Ināras Teterevu fonda rīkotajā konkursā «Rīga smaida» 2013.gada pavasarī. Mākslas darbu LNB ārtelpā akceptēja LNB mākslas ekspertu komisija, taču gala vārds piederēja arhitektam Gunāram Birkertam.
Borisa un Ināras Teterevu fonda programma «Māksla publiskā telpā», kas aizsākās 2013. gadā, ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Īpaši nozīmīgu šo programmu dara apstāklis, ka tā pilnasinīgi sāka darboties 2014. gadā, kad Rīga bija kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu un Latvija gatavojās kļūt par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2015.gada pirmajā pusē. Programmas praktiskā iecere ir radīt paliekošus laikmetīgās mākslas darbus pilsētvidē.
