Atceļot atsevišķus elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, nākamgad valsts budžetā cer papildus iekasēt 5,4 miljonus eiro.
Atceļot dažu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumus, budžetā cer iekasēt papildu € 5,4 miljonus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi un valdības sēdei 20.septembrī pieteikusi grozījumus Elektroenerģijas nodokļa likumā.
Elektroenerģijas nodokļa likme ir 1,01 eiro par megavatstundu,
kas par 100 kilovatiem ir 0,1 eiro. Patlaban Elektroenerģijas nodokļa likums paredz, ka
no attiecīgā nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās,
kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.
Tāpat no šī nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tostarp dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos, kā arī mājsaimniecību lietotāji.
No nodokļa atbrīvota arī elektroenerģija, kas piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām. Vienlaikus elektroenerģijai, ko piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķina pēc likmes 0 eiro par megavatstundu.
FM skaidro, ka pašlaik,
lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu, komersantiem nepieciešams izmantot elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu.
Latvijā 2013.gada 3.jūnijā darbību sākusi elektroenerģijas birža «Nord Pool». Elektroenerģijai, kuru biržas dalībnieki pērk vai pārdod, izmantojot biržas platformu, nav iespējams identificēt izcelsmi, proti,
pērkot elektroenerģiju biržā, nevar noteikt, no kādiem resursiem tā ir ražota.
«Šobrīd praksē ir izveidojušās situācijas, kad Latvijā reģistrēti elektroenerģijas nodokļa maksātāji iegādājas elektroenerģiju «Nord Pool» biržā, bet uzņēmums, kas ir reģistrēts valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, piegādā Latvijas komersantam izcelsmes apliecinājumu, kas savukārt var tikt izdots citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Tādējādi tiek secināts, ka
elektroenerģijas izcelsmes apliecinājuma pirkšana notiek atsevišķi no elektroenerģijas iegādes biržā.
Līdz ar to šādos gadījumos nav iespējams noteikt, vai biržā iepirktā elektroenerģija ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī nav iespējams izsekot tam, ka šī elektroenerģija ir tā pati, par kuru citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir izsniegts elektroenerģijas izcelsmes apliecinājums,» klāstīts anotācijā.
Arī Ekonomikas ministrija sniegtajos priekšlikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu pārskatīšanu secinājusi, ka atsevišķi komersanti, kas tirgo elektroenerģiju, īsteno elektroenerģijas nodokļa maksāšanas optimizāciju - pērk un pārdod elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai valstīs, kas nav dalībvalstis.
Likumprojektā
paredzēts svītrot atbrīvojumu no attiecīgā nodokļa elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, kā arī koģenerācijas stacijās,
kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem.
Tāpat paredzēts atcelt atbrīvojumu no nodokļa elektroenerģijai, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā.
Likuma grozījumus paredzēts iekļaut nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē. Izmaiņām regulējumā paredzēts stāties spēkā no nākamā gada. Atbilstoši prognozēm līdz ar likuma izmaiņām turpmākajos gados valsts budžetā papildus tiks iekasēti 5 400 000 eiro ik gadu.
Pret šīm izmaiņām gan iestājušies vairāk elektroenerģijas tirgotāji,
kuri nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), norādot, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas.
Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi
tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.
Pēc tirgotāju domām, iecerētās izmaiņas likumdošanas aktos ir rūpīgi jāpārskata, izvērtējot to ietekmi uz tautsaimniecību un elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Savukārt, ja nodokļa atvieglojumu atcelšana tiek virzīta pieņemšanai Saeimā, jānodrošina pārejas periods, kas ļautu tirgus dalībniekiem pielāgoties jaunajam nodokļu regulējumam, grozījumiem stājoties spēkā ne agrāk kā 2018.gadā.
Vēstuli premjeram parakstījuši elektroenerģijas tirgotāji SIA «220 Enerģija», SIA «AJ Power», SIA «Baltic Energy Services», SIA «Enefit», SIA «Geton Energy» un SIA «Inter Rao Latvia».