Kopš Merkele 2015.gada rudenī pieņēma lēmumu atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, Zēhofers pastāvīgi kritizējis viņas «atvērto durvju» politiku.
«Šis ģenerālplāns ir Vācijai steidzami nepieciešamās patvēruma piešķiršanas kārtības apvēršanas sastāvdaļa,» iepazīstinot ar saviem priekšlikumiem, uzsvēra Zēhofers.
Viņš atkal norādīja uz «jaunu robežas režīmu» uz Vācijas robežas ar Austriju, kura mērķis ir apturēt tos patvēruma meklētājus, kas jau reģistrēti kādā citā ES dalībvalstīs.
«Mēs veidojam tranzīta centrus, no kuriem patvēruma meklētājus varēs nosūtīt atpakaļ tieši uz atbildīgajām valstīm,» norādīja ministrs.
Sagaidāms, ka termina «tranzīta centri» lietošana atkal izsauks sociāldemokrātu (SPD) sašutumu, kas šo ideju jau iepriekš noraidījuši.
Zēhofers gan ieviesis jaunu terminu - «pārsūtīšanas centri», tādējādi mēģinot pielabināt SPD, tomēr viņš norādīja, ka plāna izstrāde pabeigta jau 4.jūlijā, tas ir, pirms tam, kad notika CDU/CSU un SPD sarunas par šo jautājumu.
Zēhofers arī pavēstīja, ka viņš mēģinās viest skaidrību, kuras no ES dalībvalstīm ir gatavas slēgt divpusējus līgumus ar Vāciju par patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu.
Lai gan ministrs atzina, ka sagaida «grūtas sarunas», viņš pauda cerību, ka tās varētu būt veiksmīgas.
«Jo mazāk Eiropa spēj darīt, jo svarīgāki kļūst nacionālie instrumenti,» uzsvēra CSU līderis.
