Jau šovakar, 15. septembrī tiks noskaidrots gada labākais britu mūzikas albums. Esam ielūkojušies gandrīz visos prestižajai «Mercury» balvai nominētajos ierakstos, taču viens mazs parāds vēl palicis. Vai atminaties androgīno dziedātāju Entoniju Hegartiju (Antony Hegarty) un viņa projektu «Antony and the Johnsons»? 2005. gadā viņa lieliskais albums «I Am A Bird Now» pat kronēts par TVNET gada albumu. Šogad Entonijs ir atgriezies ar jaunu skatuves vārdu Anohni un jaunu mūziku.
Anohni «Hopelessness»
(Secretly Canadian)
9/12
Starp citu, minētais albums «I Am A Bird Now» jau saņēmis «Mercury» balvu, un ir pavisam neliela iespējamība, ka 44 gadu vecajam Entonijam izdosies atkārtot šo panākumu. Pirmkārt jau šā gada konkurenti ir ļoti nopietni (Bovijs, Radiohead...), otrkārt Anohni albums tomēr nav tik izcils, lai viennozīmīgi visi žūrijas locekļi nospriestu, ka tas tiešām ir labākais, kas izdots pēdējā gada laikā Lielbritānijā.
«Antony and the Johnsons» savulaik izcēlās ar kamermūzikai raksturīgu trauslu, akustisku skanējumu, kur centrā uzziedēja Entonija emocionālais, viegli trīsuļojošais vokāls, taču Anohni ir kas pavisam cits. Šajā ierakstā, kas ir pirmais Entonija albums pēc piecu gadu pauzes, viņš jeb precīzāk viņa atgriezusies pie savas jaunības muzikālajām ietekmēm - britu 80. gadu sintpopa (Marks Almonds, Bojs Džordžs...). Anohni balss šajā jaunajā koncepcijā skan drosmīgāk, vitālāk, ko palīdz īstenot elektroniskās mūzikas producentu Hudson Mohawke un Oneohtrix Point Never dejiskie bīti.
Arī saturiski šis ieraksts ir uzlādēts, turklāt ar naida enerģiju. «Es pirms tam nebiju veltījusi laiku sava naida izpaušanai, šis ieraksts manā daiļradē ir jauna nodaļa,» intervijā «The Guardian» saka Anohni. Par ko tad ir cepiens? Par visu. Globālo sasilšanu, ko cilvēce turpina veicināt, ienākumu un sociālo nevienlīdzību, karu, negodīgu biznesu, terorismu... Entonijam tiešām bija sakrājies!
Viena no dziesmām tā arī saucas - «Obama», kurā Anohni izdzied savu vilšanos par to, kā no gaiša, spēcīga, cerīga līdera, Obama kļuva par ASV postošā un agresīvā kapitālisma kārtējo skrūvīti.
«Pēc 11. septembra mēs esam nogalinājuši vairāk nekā pusmiljonu cilvēku. Tā ir paliela līķu kaudzīte,»
viņa saka.
Arī tikko izdotā singla «Crisis» videoklips ir simbolisks. Dziesmā tiek skarta ASV militārā klātbūtne Vidējos Austrumos. «Deeskalācija nevar notikt, kamēr mēs no sirds un patiesi apzināsimies, ko ASV ir izdarījusi. Es vēlējos klipā izmantot modeli, kas man saistītos ar ierindas Amerikas pilsoni. Ir iekšēja sajūta, ka tās nežēlības, ko esam pastrādājuši Tuvajos Austrumos, ir pārāk lielas, lai par tām runātu un tās atzītu, taču cita ceļa pretī mieram mums nav.»
Labākā dziesma - «Watch Me».
Izdošanas datums - 06.05.2016.
