Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pļaviņu novadā atrod līdz šim nezināmu Pirmā pasaules kara karavīru apbedījumu

Pļaviņu novadā atrod Pirmā pasaules kara karavīru līdz šim nezināmu apbedījumu FOTO: Ekrānuzņēmums no "LTV Panorāma" sižeta

Pļaviņu novadā atrasts nezināms Pirmā pasaules kara apbedījums, sestdien vēstīja LTV «Panorāma». Pagaidām nav skaidrs, cik daudz karavīru pirms 100 gadiem tur apglabāti. Brīvprātīgie, kas nodarbojas ar bezvēsts pazudušo karavīru meklēšanu un pārapbedīšanu, līdz šim uzgājuši sešu karavīru mirstīgās atliekas. Darbi turpināsies svētdien.

Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas pārstāvji brīvdienu nolēmuši izmantot, lai pārbaudītu informāciju, ka kādā mežā Pļaviņu novadā uziets Pirmā pasaules kara karavīru apbedījums, iespējams, pat latviešu strēlnieku, kas neesot nekur reģistrēts.

Sākotnēji nekas neliecina par kapavietu, līdz vairāk nekā pusotra metra dziļumā parādās izšautas čaulītes un zaļas cinka lapiņas no metāla vainagiem.

«Kaujas te risinājās 1916.gadā, un tas varētu būt tas pats periods.

Spriežot pēc tā, kā viņi ir apbedīti - ar visu karavīru godu -, te ir šauts salūts, ir likti vainagi uz kapiem.

Es domāju, ka tajā laikā droši vien bija kādas piemiņas zīmes, un cilvēki zināja, ka šeit ir karavīru kapi. Laika gaitā viss ir aizaudzis ar mežu un aizgājis nebūtībā,» stāsta asociācijas pārstāvis Ziedonis Ločmelis.

Meklēšana saskaņota ar vietējo pašvaldību, un izrakumus novēro Valsts policijas pārstāvis.

Rakt palīdz militārā motokluba «Patrioti» biedri. Motokluba prezidents, zemessargs Kaspars Miezītis, šādos izrakumos piedalās pirmo reizi. Ikdienā viņš nēsā karavīra formas tērpu un ir Zemessardzes 51. Kājnieku bataljona komandieris. «Tas ir viens no mūsu motokluba uzdevumiem – rūpēties par Latvijas karavīriem. Nevaram pateikt, ka 100% tie ir latviešu strēlnieki. Bet

jebkurš karavīrs mums kā karavīriem ir ievērības cienīgs un svēts, jo misija, ko viņš dara, ir paliekoša.

Valstij, par kuras idejām viņš cīnās. Tāpēc mums kā Latvijas karavīriem ir svarīgi būt šodien šeit un identificēt šos karavīrus, kas varbūt ir atstāti novārtā šeit mežmalā,» saka Miezītis.

Citu pēc cita izceļ sešu cilvēku mirstīgās atliekas.

Vīri meklē, vai nav saglabājušās karavīru personiskās lietas. Pēc tām varētu spriest par karotāju piederību armijas vienībai.

Ir tikai dažas pogas ar Krievijas impērijas ērgli.

Pirmā pasaules kara vēstures pārzināji norāda -

šajā frontes sektorā latviešu strēlnieki nav karojuši.

«Tie ir krievu armijas karavīri, spriežot pēc tām čaulītēm - viennozīmīgi. Lai pateiktu, ka tie ir strēlnieki, ir jābūt strēlnieka krūšu nozīmei, bet

cariskajā armijā dienēja daudz latviešu.

1916. gadā tas nebūt nenozīmēja - ja viņš bija cariskās armijas karavīrs, ka viņš obligāti bija krievu tautības. Tikpat labi viņš varēja būt arī latvietis, ukrainis, baltkrievs, jo cariskā armija iesauca visus, ko vien varēja savākt,» skaidro Ziedonis Ločmelis.

Par šo vietu esot ziņojis kāds no tā sauktajiem melnajiem racējiem,

kuri, meklējot senlietas, Latvijā izpostījuši un apgānījuši daudzus senkapus un pilskalnus. «Vai nu nobijās, vai... bet labi, ka tā. Citādāk ir, ka piezvana - tur un tur maiss ar kauliem autobusa pieturā nomests. Ne žetoni, nekā,» stāsta Ločmelis.

Zemes īpašnieki par apbedījumu neko nav zinājuši.

Kā stāsta saimniece Ērika Birkāne - tagad, kur mežmala, vectēvam bijusi māja, kura Pirmajā pasaules karā uzspridzināta. «Vectēvs droši vien kaut ko zināja, un mans tēvs arī zināja, bet viņš man gan neko neteica. Bija padomju gadi, un par tādām lietām nerunāja. Tur bija tāds kalns un braucām slēpot un ar ragaviņām lejā. Mums pašiem tas ir ārkārtīgi liels pārsteigums.

Es priecājos, ka tā ir noticis, ka ir atrasta šī vieta un karavīri saņems savu pelnīto godu un atceri,» saka Ērika Birkāne.

Mirstīgās atliekas nodotas meklēšanas vienībai «Leģenda», kas kopā ar Brāļu kapu komiteju organizēs pārapbedīšanu. Svētdien, 11.septembrī, vīri turpinās pārmeklēt mežu.

Uz augšu
Back