Arī mazajām lauku skolām ir nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un izglītošanā. Bijusī Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode intervijā portālam TVNET pauda viedokli, ka ir jāatrod veidi, kā arī laukos neaizvērt izglītības iestādes. Viņa uzskata, ka skolotājiem vajadzētu saņemt krietni lielāku algu - aptuveni 1500 eiro.
Milzīga neziņa! Ko lai dara skolotāja?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa pauda viedokli, ka šogad jaunais mācību gads atnācis ar tādām pašām problēmām kā daudzos iepriekšējos gados. Skolotāji atkal ir neziņā, kādu naudas summu saņems par savu darbu, cik viņi varēs atļauties mācīt, ko apmaksās un ko neapmaksās u.tml. Turklāt šogad skolotājiem ir vēl lielāka neziņa. Izglītības jomā joprojām ir ļoti daudz jautājumu.
Ikgadējo neziņas stāvokli Balode saistīja ar to, ka par izglītību atbildīgie ministrijas un pašvaldību darbinieki nav sapratuši, kā vērtēt skolotāju darbu. Viņa salīdzināja – ja cilvēks neko nezina par celtniecību, viņš atrod labāko speciālistu, ar ko konsultējas. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī ar skolotāju apmaksas modeli: jāsaaicina labākie Latvijas vai pat ārvalstu speciālisti, kas izstrādā skolotājiem labu modeli.
Cik būtu jāsaņem skolotājam?
Bijusī skolas direktore, kura izglītības jomā nostrādājusi 33 gadus, uzskata, ka, runājot par skolotāju atalgojumu, jāspriež par summu, ko pedagogi saņem uz rokas, nevis to lielo skaitli, kas parādās dokumentos, jo aptuveni trešdaļa no algas jāsamaksā nodokļos.
Normāla skolotāja alga pēc nodokļu nomaksas būtu vidēji 1500 eiro.
Šāda summa skolotājam būtu jāsaņem par normālu darba laiku, kā tas ir citās profesijās, piemēram, grāmatvedībā. Protams, skolotāju atalgojums varētu atšķirties, piemēram, Valsts 1.ģimnāzijas pedagogs varētu saņemt citu naudas summu nekā Zaķīšu pamatskolas skolotājs, jo atšķiras darba apjoms.
Tagad vairums skolotāju saņem daudz mazāku naudas summu. Viņa nepazīst skolotājus, kas saņemtu 2000 eiro uz rokas, par ko lasīts medijos. Vadot Saldus 1. vidusskolu, kurā mācījās aptuveni 300 bērnu divās ēkās, Balode saņēma 520 eiro uz rokas. Viņa to vērtē par nepietiekamu un pat komisku algu.
Padzīvojot četrus mēnešus Spānijā, vērojot un sazinoties ar vietējiem iedzīvotājiem, tostarp izglītības darbiniekiem, viņa uzzināja, ka normāla skolotāja alga ir 1500 eiro uz rokas – par šo algu skolotājs var izdzīvot.
Mazo lauku skolu nākotne
Balode saskata lielu atšķirību starp mazajām lauku skolām, pilsētu skolām un prestižajām Rīgas skolām. Taču arī mazajās skoliņās var izaugt izcilnieki, kas dzīvē tālu tikuši. Viņa uzskata, ka arī mazajām skolām pagastos vajadzētu turpināt pastāvēt.
Ja mazajā pašvaldībā nebūs skolas, nebūs arī pašvaldības.
Viņas draugi dzīvo Kanāriju salās, kur varot pastāvēt skola ar 15 bērniem, jo tās pastāvēšanā ir ieinteresēta pašvaldība. Arī Latvijā, pēc viņas teiktā, var pastāvēt tik maza skola.
Tiesa, bijusī skolas direktore piekrīt, ka atšķiras centralizēto eksāmenu rezultāti mazo lauku skolu un lielo pilsētas skolu audzēkņiem. Tas saistīts ar to, ka mazajās pagasta skoliņās mācās arī tie bērni, kuri ir ļoti grūti apmācāmi, kaut arī no viņiem prasa tādus pašus rezultātus kā citās skolās. Savukārt Latvijas labākajās skolās parasti mācās diezgan labi motivēti un zinoši bērni.
Braucot pa Latviju, ir sāpīgi, jo redzamas aizaugušas vietas un skolas, bet pārņem prieks par pagastiem, kuros ir saglabāta skola un pozitīva, attīstības pilna vide.
Ilggadējā skolas direktore atminējās, ka parasti 1.septembrī centās atrast vārdus, kas skolotājus iedvesmotu, paceltu spārnos, iedvestu dzirksti.
Skolotājiem ir jāatrod dzirksts, lai viņi varētu lidot un pacelt lidojumā savus skolēnus.
Viņa vēl, lai mums izdotos atrast lidojumu pat ļoti bēdīgās situācijās. Skolēni ir gatavi lidot, bet pieaugušajiem jāiedvesmo un jāparāda ceļš! Skolotājs nav profesija, tas ir dzīvesveids, viņa rezumēja.