Pēc pārciestajiem nopietnajiem veselības sarežģījumiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis pret savu organismu tagad izturas daudz vērīgāk un saudzīgāk. Viņš guvis mācību, ka, pārbaudoties laicīgi, var novērst nopietnas veselības problēmas nākotnē. Intervijā portālam TVNET prezidents runā ne tikai par veselības, bet arī izglītības jautājumiem.
Pēc pārciestajiem veselības sarežģījumiem Vējonis guvis pamatīgu mācību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par jauno pedagogu atalgojuma modeli un izglītības sistēmas problēmām, Vējonis pauda viedokli, ka neviens modelis ne izglītības, ne veselības jomā nebūs glābiņš, jo problēmas ir krājušās gadiem un varbūt pat gadu desmitiem.
Ilgstoši uzkrātās problēmas tagad nāk ārā kā augonis, tās ir redzamākas.
Jebkurš modelis, kas vērsts uz sistēmas sakārtošanu, ir akceptējams. Pēc prezidenta teiktā, pirmajā piegājienā nevarēsim atrast ideālu modeli, turklāt ideāls modelis nav ne izglītības, ne veselības, ne citās jomās. Daudz būtiskāk ir doties uz priekšu un pieņemt lēmumus. Laiks parāda, kas strādā un kas nestrādā, tāpēc vēlāk tos var uzlabot. Bet viena iebildumu dēļ nevar ieciklēties un neko nepieņemt, no kā var ciest citi.
Vējonis ir pārliecināts, ka valdība ir spējīga pieņemt visus nepieciešamos lēmumus gan izglītības, gan veselības aprūpes jomā, lai dotos pakāpeniski uz priekšu.
Sākumskola – pie mājām, bet vidusskola – tālāk
Arī izglītībā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, jo, ja skolēnu skaits samazinās, jāskatās, cik daudz skolotāju un skolu ir vajadzīgas. Pats būtiskākais ir bērniem nodrošināt atbilstošu mācību satura kvalitāti. Mēģinājumi saglabāt mazāku skolu ir saprotami, bet jādomā par konkurētspējīgu jaunieti – kādas zināšanas viņam var dot skola, kā viņu var apmācīt.
Mums vajadzīgi konkurētspējīgi jaunieši.
Prezidents norādīja – nevar teikt, ka mazās lauku skolas neapmāca jauniešus pietiekami labi, taču piekrita, ka mazo lauku skolu un lielo pilsētas skolu izglītības līmenis atšķiras. Arī lielākas investīcijas mācību aprīkojumam plānotas nokomplektētās klasēs. Diemžēl nebūs līdzekļu, lai pilnīgi katrā skolā izveidotu ļoti labus dabaszinību kabinetus.
Vējonis uzskata, ka mazo pagastu skolas varētu saglabāt sākumskolu mērķiem, lai maziem bērniem nav jābrauc 5, 10 vai pat 70 km uz skolu. Šādās sākumskolās varētu strādāt daudzprofilu skolotāji. Pamatskolas pirmajās klasēs mācību aprīkojumi nav tik izšķiroši. Bet, runājot par vidusskolēniem, noteikti jādomā par konkurētspējīgiem jauniešiem.
Cik spēcīgi ir Latvijas jaunieši?
Izglītības ministrijai jāvērtē, kāpēc daļa jauniešu uzrādīja sliktākus vērtējumus centralizētajos eksāmenos, bet Vējonis domā, ka izvēles priekšmeti ne vienmēr noved pie labākā rezultāta.
Ja priekšmetā ir obligāts eksāmens, jaunieši mēdz mācīties vairāk.
Cilvēki mēdz iet mazākās pretestības ceļu un izvēlēties apgūt priekšmetus, kuros ir mazāk jāmācās un vieglāk nokārtot eksāmenus. Kopumā jaunieši ir ļoti aktīvi, zinoši un zinātkāri, kā arī vērsti apgūt jaunas tehnoloģijas un zināšanas. Daļā jauniešu ir degsme kaut ko darīt. Pieaugušajiem jāmēģina jauniešos esošo enerģiju pavērst pareizā virzienā.
Par vidusskolā apgūstamajiem priekšmetiem un to skaitu vajadzētu konsultēties arī ar pašiem jauniešiem. Nav pareizi radīt jaunus modeļus, ja nav notikusi konsultācija ar pašiem jauniešiem. Jārunā arī par zināšanu pasniegšanas veidu, piemēram, eksperimentiem, kas piesaista jauniešus.
Pret VIP pacientu rindām!
Runājot par medicīnu, prezidents neatbalsta VIP pacientu rindu ieviešanu. Katram Latvijas cilvēkam būtu jāizvēlas savs ģimenes ārsts, un arī Vējonim tāds ir. Pēc slimošanas viņš pie ģimenes ārsta dodas biežāk, bet iepriekš likās, ka ar mazākiem veselības sarežģījumiem varēs tikt galā saviem spēkiem.
Nerūpējoties par savu veselību, var nonākt līdz problēmām, tāpēc ir jādodas pie ģimenes ārstiem uz izmeklējumiem.
Pārbaudoties laicīgi, var novērst nākotnes problēmas, kas var izvērsties par nopietniem sarežģījumiem. Tā ir mācība, ko Vējonis guvis, izejot cauri ar veselības sarežģījumiem saistītajām problēmām. Tagad viņš pret veselību izturas daudz piesardzīgāk, katrā situācijā domājot, kā būtu labāk un pareizāk. Šādai attieksmei vajadzētu būt katram cilvēkam, jo statistika liecina, ka mēs neesam tik vesela tauta – mēs slimojam ar daudzām un dažādām slimībām.
Pie ārsta jāvelk aiz rokas
Lai gan veselības aprūpes jomai katastrofāli trūkst līdzekļu, daļa cilvēku neizmanto tās iespējas, ko valsts piedāvā. Daudz cilvēku cieš un mirst no onkoloģiskajām slimībām, bet ne visi izmanto valsts apmaksātās bezmaksas iespējas pārbaudīties.
Sanāk, ka daļa cilvēku aiz rokas jārauj iekšā daktera kabinetā, lai viņi pārbaudītos.
Tas parāda, cik nevērīgi cilvēki izturas pret savu veselību. Ļoti būtiski, lai cilvēki būtu daudz vērīgāki un vairāk rūpētos par savu veselību, jo tad arī veselības aprūpes sistēmai nevajadzēs tik daudz naudas. Ja mēs būsim veselāki, mums mazāk būs jādodas pie ārstiem un veselības aprūpes sistēmai pietiks ar esošajiem līdzekļiem.
Kā mazināt garās rindas?
Runājot par garajām pacientu rindām, prezidents norādīja, ka vajadzīgas reformas veselības aprūpes sistēmā. Veselības ministrijai jāizvērtē, kāpēc veidojas rindas. Ir jāizvērtē, vai ģimenes ārsti pārāk daudz pacientu sūta uz dažādiem izmeklējumiem, veidojot lielas rindas. Ministrijai jāpiedāvā valdībai risinājums, kā samazināt rindas un varbūt vispār likvidēt. Pēc iespējas ātrāk jāievieš e-veselība, lai pacienti un ārsti var sekot līdzi notiekošajam. Tādējādi parādītos lielāka skaidrība un caurskatāmība veselības sistēmā, piemēram, mazinātu bažas, ka ārsti rīkojas negodprātīgi. E-veselība izslēgtu «kreisās» receptes un liekos nosūtījumus uz izmeklējumiem, atbrīvojot līdzekļus tiem pacientiem, kuriem tas nepieciešams.
Vējonis uzskata, ka jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, bet ir jautājums, no kādiem līdzekļiem to darīs.
Nevajadzētu skatīties jaunu maksājumu virzienā, jo daudzu cilvēku atalgojums nav ļoti liels.
Vērtējot mediķu atalgojumu, viņš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai darbarūķu atalgojums ir atbilstošs padarītajam darbam. Aprūpēt nevarīgus cilvēkus nav patīkamākais darbs, bet tas ir ļoti nepieciešams. Ir jāmeklē risinājums, kā palielināt mediķu atalgojumu. Tas ir jautājums par kopējām veselības jomas reformām.
Gada kopējā bilance
Šovasar apritēja gads, kopš Vējonis ir Valsts prezidenta amatā. Viņam šis gads aizritējis ļoti ātri; to ietekmējusi arī slimība. Viņš priecātos, ja gada laikā cilvēku labklājība būtu daudz vairāk cēlusies, lai Latvijas cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot un ļaudis nebrauktu prom.
Stājoties amatā, viņš par savu prioritāti noteica drošību no dažādiem aspektiem. Pēdējā gada laikā vairāk izdevies strādāt pie iekšējās un ārējās drošības uzlabošanas. Izdevies panākt, ka netiek runāts par ļoti būtisku nodokļu politikas maiņu, kas iepriekš bija iemesls, kāpēc uzņēmējiem neveidojās ticība valstij. Pozitīvi, ka, veidojot nākamā gada budžetu, tiek pārskatīti bāzes izdevumi. Labi, ka esam iestājušies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Daudz strādāts arī ar reformu jautājumiem izglītības un veselības jomā.
Prezidents norādīja, ka vairums šo jautājumu ir izpildvaras kompetencē, bet prezidentam tajos nav ietekmes.
Vējonis norādīja, ka nav nožēlojis, ka piekritis kļūt par Valsts prezidentu, taču viņš gribētu instrumentus, kas ļauj jautājumus virzīt uz priekšu. Viņš nejūt lielu nogurumu, jo arī iepriekš aktīvi darbojies un nav sevi īpaši žēlojis. Patlaban viņš pakāpeniski atgriežas pie darba ritma, kāds bija pirms slimības pagājušajā gadā.