Mūzikas svētkos «Radagars» Latvijā nebijis skaņu un sajūtu notikums

Postfolkloras grupa «Daba san»

FOTO: Publicitātes foto

Sestdien, 20. augustā, hiphopa, folka, džeza mūziķi, kā arī ambientās un populārās mūzikas pārstāvji un bītmeikeri satiksies mūsdienu tautas mūzikas svētkos «Radagars», lai kopā ar svētku dalībniekiem radītu unikālu skaņu un sajūtu piedzīvojumu - «Lielo radīšanas stāstu». Tas būs Latvijā vēl nebijis vokāli instrumentāls notikums - trīs stundu ilgs muzikāls stāsts par radošās uguns meklējumiem, kas vienlaikus tiks radīts uz 4 skatuvēm, iesaistoties un brīvi improvizējot ikvienam svētku svinētājam. Svētki notiks Druvienas pagasta «Silmačos» no 19. līdz 21. augustam.

«Lielais radīšanas stāsts» ir tautas mūzikas svētku «Radagars» kulminācija – nebijuša formāta vokāli instrumentāls notikums, kurā muzicēs interesantākie pašmāju mūziķi – ambientās mūzikas pārstāvis Raimonds Tiguls, džeza un azarbaidžāņu tautas mūzikas izpildītāja Leila Alijeva, igauņu akordeonists, komponists un folkmūziķis Kulno Malva, folk hiphopa žanra pārstāvis Misters, bītmeikers Noitro, popmūziķis Lauris Valters, postfolkgrupas «Daba San» un «Dārdi», sapņaini romantiskas mūzikas izpildītāji «Young & The Oak People», kā arī svētku organizatori «Druvienas cilts» un draugi. To visu caurvīs Ineses Indānes jeb ININ veidotā un stāstītā «Radagara» teika, kas balstīta Baltu tautas pasakā. «Lielajam radīšanas stāstam» ir vairākas daļas, un katrā daļā iesaistīta konkrēta mūzikas grupa, kas rada noskaņu un emocionālu tonalitāti.

Skatuvju konstrukcija tiks būvēta Māras zīmes veidolā, kas nozīmē, ka skatītāji atradīsies skatuvēm pa vidu jeb «Māras klēpī» un paši kļūs par daļu no notikuma.

«Man ir liela ziņkārība redzēt «Lielā radīšanas stāsta» izvērsumu, jo, tāpat kā ikvienam dalībniekam, arī man un citiem mūziķiem tā būs pirmreizēja un vienreizēja pieredze. Jau tas, ka skatītāji atradīsies iekšpusē skatuvēm, ne ārā, ir īpaši. Interesanti būs piedzīvot, kā muzikālais pavadījums tiks savienots ar pasaku, jo mūziķu sastāvs ir ļoti dažāds, bet stāsta laikā tas būs uz viena viļņa,» stāsta populārās mūzikas pārstāve Leila Alijeva.

Postfolkloras grupa «Daba san»

FOTO: Publicitātes foto

Gatavošanās «Lielajam radīšanas stāstam» norisināsies visu svētku laiku - sestdienā mazus un lielus izglītos muzikālās un amatniecības darbnīcas. Amatu zinātāju vadītās darbnīcās tiks izgatavoti tautas mūzikas instrumenti - kokles, celmu bungas, no klūdziņām pīti, dažādiem dabīgiem, skanošiem materiāliem pildīti ritma instrumenti, niedru un burkānu stabules un pat no latvāņiem gatavotie grabināmie perkusiju instrumenti. Tāpat nodarbībās varēs apgūt seno ādas pastalu un koka karošu izgatavošanas māku. Muzikālajās darbnīcās būs iespējams atrast jaunu muzikālu talantu, profesionāļu vadībā izmēģinot instrumentu spēli - perkusiju rībināšu, kokles vai ģitārspēli, lai jau vakarā muzicētu kopā ar visiem.

»Mēs negribam to saukt par festivālu, bet svētkiem. Un, kā jau visos svētkos, to radīšana ir kopdarbs, kurā katrs piedalās, kā vien var. Tā ir arī paša sevis radīšana, klausoties iedvesmojošos viedokļos, mācoties instrumentu darināšanu un spēli, dziedot, dejojot, kopā darbojoties. Mēs aicinām cilvēkus ar ideju un sajūtu kopā radīt kaut ko pilnīgi neierastu. «Radagara» mērķis ir tautas gara mantojumu paņemt līdzi ikdienā. Visi apmeklētāji ir svētku notikumu radīšanas līdzdalībnieki, kas nozīmē, ka tā ir nemitīga mijiedarbība starp mūziķiem un auditoriju. Viens ir radīt, otrs – saņemt iedvesmu,» par svētku mērķiem stāsta «Radagara» koordinatore un postfolkloras grupas «Daba San» mūziķe Rūta Abaja.

Mūsdienu tautas mūzikas svētkus «Radagars» organizē «Druvienas cilts», Gulbenes novada dome un draugi.

Biļetes ekase.lv

www.radagars.lv

Par «Druvienas cilti»

«Druvienas Cilts» ir Druvienas ciema ļaužu un tās draugu grupa, kuras mērķis ir radīt mūsdienīgu latviskās dzīvesziņas centru Druvienā, Gulbenes novadā, veicinot harmoniskas, domājošas un pašpārliecinātas sabiedrības veidošanos. Tā organizē nometnes ģimenēm, saulgriežu svētkus, dažādas izglītojošās nodarbības un citas aktivitātes latviskā garā.

Uz augšu