Datu valsts inspekcija (DVI) konkrētajā gadījumā ar Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas filmēšanu nevar norādīt, vai Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš («KPV LV») pārkāpis likuma prasības.
DVI gadījumā par Koļegovas filmēšanu nevar norādīt, vai Kaimiņš pārkāpis likumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā zināja DVI, Saeimas deputātiem veicot personas datu apstrādi, ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības un ierobežojumi. Likums paredz, ka personas datu apstrādi ir atļauts veikt tikai tad, ja šai rīcībai ir tiesisks un godprātīgs mērķis, ja šo mērķi ir iespējams sasniegt ar konkrēto personas datu apstrādi, ja ieguvums no mērķa sasniegšanas ir lielāks nekā datu subjektam personas datu apstrādes rezultātā radītais aizskārums, ja personas dati tiek apstrādāti mērķim atbilstošā apjomā un ja mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Tomēr DVI papildina, ka likums neparedz aizliegumu vai atļauju, vai konkrētu regulējumu filmēšanas veikšanai publiskās vietās vai citās konkrētās vietās, vai attiecībā uz publiskām personām, politiķiem, valsts amatpersonām vai citām konkrētām personām. Līdz ar to jāizvērtē katra konkrētā gadījuma apstākļi, tajā skaitā tas, kas ir datu subjekts, kāda ir viņa loma sabiedriskajā dzīvē, kādos apstākļos un kādā vietā ir veikta filmēšana, ar kādu mērķi filmēšana ir veikta, kādā apjomā un ar kādu mērķi nofilmētais materiāls tiek publiskots.
DVI norāda, ka Kaimiņš drīkst filmēt sevi, citus deputātus un amatpersonas un publicēt šos videoierakstus bez viņu piekrišanas, ja šai rīcībai pastāv kāds cits tiesisks pamats, tiesisks mērķis, tā ir samērīga un tiek ievērotas citas likuma prasības. DVI atsaucas uz Augstāko tiesu, kas ir atzinusi, ka personas fotografēšana bez piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrēto situāciju, nevar tikt uzskatīta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu. Proti, nav pietiekami izdarīt abstraktu konstatējumu, ka notikusi personas fotografēšana bez piekrišanas, bet gan vērtējami konkrētie apstākļi.
«Ievērojot to, ka DVI rīcībā nav informācijas par Kaimiņa veiktās konkrētās personas datu apstrādes - filmēšanas un videomateriāla, kas satur Koļegovas kā amatpersonas personas datus, publicēšanu internetā - mērķi un tiesisko pamatu, DVI konkrētajā gadījumā nevar norādīt, vai konkrētās personas datu apstrādes gadījumā Kaimiņš ir pārkāpis likuma noteiktās prasības,» secina iestādē.
Kā ziņots, publiskajā vidē ir nonācis video no Kaimiņa sarunas ar VVD ģenerāldirektori Koļegovu, kas notikusi Saeimā 8.augustā. Tajā Koļegova izsakās par iemesliem, kāpēc darbu pametusi bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, tāpat pauž viedokli par «Vienotības» iespējamu ietekmi uz iestādi un citiem jautājumiem.
Pats Kaimiņš aģentūrai LETA norādīja, ka amatpersonām nevar būt noslēpumu no sabiedrības, un viņš arī sola vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai pārbaudītu Koļegovas pausto par iespējamo «Vienotības» ietekmi VID.
Video filmēts laikā, kad Koļegova vēl bija kandidāte uz VID vadītāja amatu. «Visi Saeimā zina, ka es filmēju,» aģentūrai LETA sacīja Kaimiņš. Viņš arī uzsvēra, ka tā bija divu amatpersonu saruna parlamentā un nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt, kas notiek ar viņu samaksātajiem nodokļiem. Šajā jautājumā nevar būt noslēpumu, pauda deputāts.
Koļegova iepriekš teica, ka nav zinājusi, ka viņas un deputāta savstarpējā saruna ir filmēta. Viņa arī uzskata, ka, nofilmējot savstarpējo sarunu un publiskojot to, Kaimiņš ir pārkāpis likumu. Tikmēr deputāts ir pretējās domās, piebilstot, ka viņš esot vienīgais, kas parādījis Koļegovu pozitīvā gaismā. «Ja Koļegova grib celt prasību, novēlu viņai veiksmi,» turpināja deputāts, norādot, ka tad VVD vadītājai būtu līdzīgi jārīkojas arī pret tiem televīzijas raidījumu veidotājiem, kuri ar slēpto kameru filmē arī privātpersonas.