Horvātijas serbu nemiernieku līderis Gorans Hadžičs, kuru bija tiesājusi ANO kara noziegumu tiesa par viņa lomu Horvātijā no 1991. līdz 1995.gadam notikušajā karā, ir otrdien nomiris Serbijā 57 gadu vecumā, vēstīja Serbijas valsts ziņu aģentūra «Tanjug».
Hāgā bāzētā ANO kara noziegumu tiesa aprīlī nolēma uz nenoteiktu laiku apturēt Hadžiča prāvu, jo viņam bija smadzeņu vēzis pēdējā stadijā.
«Gorans Hadžičs nomira šodien pēc smagas slimības,» ziņoja «Tanjug», atsaucoties uz reģionālu slimnīcu Vojvodinas autonomajā novadā Serbijas ziemeļos.
Hadžiča veselība "ievērojami pasliktinājās pēdējos divos mēnešos un viņš pavadīja lielāko daļu laika slimnīcā, kur viņš nomira», piebilda «Tanjug».
ANO prokurori maijā bija aicinājuši izbeigt Hadžiča prāvu, tomēr galīgs lēmums par to netika pieņemts.
Hadžičam, kurš bija pēdējais aizdomās turētais ANO Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā (ICTY), bija izvirzītas 14 apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Dažas no šīm apsūdzībām attiecās uz civiliedzīvotāju noslepkavošanu, kuri bija aizvesti no slimnīcas Vukovaras pilsētā 1991.gadā.
Viņam arī tika inkriminēta atbildība par horvātu civiliedzīvotāju slaktiņu, kuri 1991.gada oktobrī tika piespiesti ieiet mīnu laukā Horvātijas ciemā Lovasā.
Pēc bijušās Dienvidslāvijas sadalīšanās 1991.gadā Hadžičs vēlējās izveidot valsti, kurā dominētu serbi.
Viņš tika apsūdzēts neserbu «tīrīšanā» apmēram trešajā daļā no Horvātijas teritorijas ar slepkavībām, nelikumīgām ieslodzīšanām cietumā, piekaušanām, izraidīšanām un piespiedu pārvietošanām.
Hadžičs tika notverts Serbijā 2011.gadā pēc septiņu gadu ilgas bēguļošanas, un viņa prāva sākās 2012.gada oktobrī.
Hadžičam, kurš noliedza visas apsūdzības, 2014.gada novembrī tika diagnosticēts smadzeņu vēzis pēdējā stadijā. Sešus gadus pēc tam viņu provizoriski atbrīvoja no apcietinājuma un ļāva atgriezties Serbijas ziemeļos, lai tur ārstētos. Pēc atbrīvošanas viņš bija dzīvojis savā mājā Novisadas pilsētā.
Hadžičs, kurš deviņdesmito gadu sākumā bija vadījis Horvātijas serbu pašproklamēto Serbu Krajinas Republiku, tika notverts Fruškagoras kalnos Serbijas ziemeļos.
Divus mēnešus pirms viņa tika notverts ICTY visvairāk meklētais bēglis – bijušais Bosnijas serbu armijas vadītājs Ratko Mladičs.
Izmeklētāji sadzina Hadžičam pēdas, kad viņš mēģināja pārdot itāļu gleznotāja Amedeo Modiljāni darbu vairāku miljonu eiro vērtībā.
Mladičs, kurš ir apsūdzēts genocīdā un noziegumos pret cilvēci Bosnijas karā, kas ilga no 1992. līdz 1995.gadam, tagad ir pēdējais apsūdzētais, kuru tiesā ICTY. Sprieduma pasludināšana viņam ir gaidāma 2017.gada novembrī.
Balkānu karos, kas izcēlās pēc Slovēnijas un Horvātijas neatkarības pasludināšanas deviņdesmito gadu sākumā, gāja bojā apmēram 130 tūkstoši cilvēku un savas mājas atstāja vairāki miljoni.
