Sirmais ar personīgo rekordu kļūst par Eiropas čempionu!

Zigismunds Sirmais

FOTO: AP/LETA

Latvijas šķēpmetējs Zigismunds Sirmais ceturtdien Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā ar jaunu personisko rekordu izcīnīja Eiropas čempionāta zelta medaļu, izcīnot savu lielāko panākumu karjerā. Piektajā mēģinājumā viņš šķēpu raidīja 86,66 metrus tālu, kas viņam ir jauns personiskais rekords, iepriekšējo rezultātu pārspējot par pieciem centimetriem.

Pirms piektā metiena Sirmais atradās trešajā pozīcijā, jo pirmajā mēģinājumā šķēpu viņš aizmeta 81,86 metrus tālu.

Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.

Sirmajam izdevās teicama sērija, jo četri no sešiem metieniem bija tālāki par 80 metriem. Otrajā mēģinājumā viņa rezultāts bija 81,36 metri, trešajā 80,88, bet ceturtajā 78,36 metri, kam sekoja zelta metiens. Savukārt pēdējā mēģinājumā, jau esot Eiropas čempiona godā, Sirmais rīku aizmeta 75,57 metrus tālu.

«Viņš šodien izskatījās ļoti spēcīgs gan iesildoties, gan arī metienos. Tajā metienā viss sanāca ideāli. Tas tiešam ir atzīstams rezultāts un emocijas šobrīd sit augstu vilni,» telefonsarunā ar LTV7 sacīja Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs.

Otrajā metienu sērijā par līderi kļuva Rūskanens, Sirmu nobīdot uz otro vietu, bet trešajā sērijā viņus apsteidza Veselijs. Tomēr pēdējais vārds šajās sacensībās piederēja Sirmajam, kurš izdarīja teicamu metienu, jau izlaižot šķēpu no rokām saprotot, ka būs labs rezultāts.

Pēc sacensībām 24 gadus vecais Latvijas šķēpraidis, kuram joprojām pieder pasaules junioru rekords (84,69), neslēpa emocijas, saņemot apsveikumus ne tikai no Latvijas izlases vadības, bet arī savas draudzenes Līnas Mūzes, kura ceturtdien startējot kvalifikācijas sacensībās, guva kājas traumu.

Līdz šim Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs. Tāpat viņam kopš 2011.gada pieder pasaules junioru rekords.

Tomēr pēdējos gados viņam ar labiem rezultātiem nesekmējās, tāpēc pērnā gada sākumā viņš un Mūze sāka sadarbību ar 1991.gada pasaules čempionu somu Kimmo Kinnunenu, atstājot savu ilggadējo treneri Valentīnu Eiduku.

Sirmā izcīnītā zelta medaļa Latvijai Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir trešā, jo 2006.gadā 110 metru barjersprintā uzvarēja Staņislavs Olijars, bet 2010.gadā tāllēkšanā triumfēja Ineta Radeviča. Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Savukārt leģendārais Latvijas šķēpraidis Jānis Lūsis, startējot zem PSRS karoga, Eiropas čempionātā savulaik triumfēja pat četras reizes, uzvarot 1962., 1966., 1969. un 1971. gadā.

Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms «Ventspils šķēpos» izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.

Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas nu ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Uz augšu