Mūze Eiropas čempionātā pirmajā metienā gūst traumu

Līna Mūze

FOTO: AFP/LETA

Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze ceturtdien Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās guva traumu. Pirmā metiena laikā viņa pagrieza potīti un pēc raidījuma izdarīšanas pakrita. Latvijas sportiste šķēpa mešanas sektoru nespēja atstāt pašas spēkiem, bija nepieciešama medicīnas personāla palīdzība.

Kvalifikācijas sacensības turpina Sinta Ozoliņa, kura pirmajā piegājienā šķēpu raidīja 57,01 metra tālumā.

Tikmēr plkst.14.35 kvalifikācijas B grupā metīs Madara Palameika. Finālā iekļūs šķēpmetējas, kas rīku raidīs tālāk par 60,00 metriem vai iekļūs labāko 12 pulkā.

Palameikai šogad pieder trešais labākais rezultāts pasaulē (65,86 metri), atpaliekot vienīgi no čehietes Barboras Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41). Savukārt Ozoliņas 62,78 metri ir šīs sezonas 18. rezultāts pasaulē, bet Mūzes personīgais rekords 62,09 metri ir 24. tālākais metiens.

Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Visas trīs Latvijas šķēpraides izpildījušas Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvus.

Tikmēr Latvijas trīssoļlēcējs Elvijs Misāns ceturtdien kvalificējās Eiropas čempionāta finālam. Pirmajā mēģinājumā viņš lēca 16,50 metru tālumā, bet nākamajos divos piegājienos latvietis pārkāpa atspēriena dēlīti. Ar rezultātu 16,50 metri Misāns kvalifikācijā ieņēma 11.vietu, kas ļāva iekļūt finālā.

Lai iekļūtu finālā, sportistiem bija jālec tālāk par 16,65 metriem vai jāiekļūst labāko 12 pulkā. Tālāk par 16,65 metriem lēca pieci atlēti, bet, lai tiktu finālā, pietika ar 20 centimetrus tuvāku lēcienu.

Misāna personīgais rekords ir šosezon iespētie 16,77 metri.

Trešdien kārtslēcējs Mareks Ārents un šķēpmetējs Zigismunds Sirmais izcīnīja vietu finālsacensībās, bet tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ viņas cīņa par olimpisko spēļu normatīvu ir beigusies.

Latvija Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas - divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā ar Latvijas karogu 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.

Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, kā neitrāla sportiste startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova.

Uz augšu