Rīt Varšavā sāksies NATO samits, kurā gaidāmi Latvijas drošībai un aizsardzībai ļoti svarīgi lēmumi. Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka pēc samita Latvijā varētu izvietot bataljonu karavīru, kas nodrošinātu atturēšanas efektu jebkādiem nākotnes potenciālajiem ienaidniekiem vai apdraudētājiem.
Lai atturētu Krieviju no iebrukuma, Latvijā varētu izvietot 500-1000 NATO karavīru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielbritānija turpinās darboties NATO
Jautāts, vai iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) var mainīt mūsu drošības situāciju, ņemot vērā blakus esošo Krieviju un tās reakcijas uz dažādām NATO aktivitātēm, prezidents norādīja, ka Lielbritānija vēl nav iesniegusi oficiālo iesniegumu par izstāšanos no ES un joprojām ir ES dalībvalsts.
Nav diskusiju, ka tā varētu izstāties no NATO. «Lielbritānija ir un paliks NATO dalībvalsts, līdz ar to tās apņemšanās, tie lēmumi, kas tiek pieņemti NATO ietvaros, turpinās realizēties neatkarīgi no tā, vai Lielbritānija ir vai nav ES dalībvalsts,» Vējonis sacīja un piebilda, ka
pēdējos gados ļoti intensīvi runāts par ES un NATO daudz ciešāku sadarbību, lai līdzekļi, kas ir nacionālajās valstīs, tiktu mērķtiecīgāk ieguldīti.
Nevajadzētu būt tā, ka kaut ko attīstām NATO ietvaros, kaut ko attīstām ES ietvaros, bet bieži vien tas nesaiet kopā. ES un NATO var viena otru papildināt un tādējādi kļūt stiprākas.
Gaidāmi svarīgi lēmumi
Vējonis arī norādīja, ka gan nesenais Velsas samits, gan gaidāmais Varšavas samits mums ir ļoti nozīmīgs kā NATO austrumu flanga valstij. Šajā samitā gaidāmi svarīgi lēmumi Baltijas valstīm un Polijai – tiks lemts par NATO spēku klātbūtnes palielināšanu reģionā.
Mūsu sākotnējā vēlme bija par vismaz bataljona lieluma vienībām katrā valstī.
«Izskatās, ka samita laikā šāds lēmums varētu tikt pieņemts – Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Polijā varētu izvietot bataljona lieluma militārās vienības, lai nodrošinātu atturēšanas efektu jebkādiem nākotnes potenciālajiem ienaidniekiem vai apdraudētājiem.»
No mūsu viedokļa ir svarīgi, lai izvietotie spēki būtu daudznacionāli, nevis tikai vienas valsts pārstāvji. Tas stiprinātu sadarbību starp dažādu valstu bruņotajiem spēkiem, kā arī vairāk valstu būtu iesaistītas atturēšanas politikā, lai kopīgi nodrošinātu drošību reģionā.
Vai ar to pietiek, lai Krievija atturētos pārkāpt mūsu robežas?
Prezidents arī norādīja, ka nacionālajām valstīm ir jāattīsta savi bruņotie spēki. Latvijas aizsardzības jomai jāatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iepriekš tika runāts, ka tas varētu notikt 2020.gadā, bet izskatās, ka tas notiks jau 2018.gadā, kad svinēsim Latvijas simtgadi. Plānojot nākamā gada budžetu, redzams, ka aizsardzībai varētu atvēlēt jau 1,7% no IKP.
Drošība ir daudz plašāks aspekts
Tāpat iekšējās diskusijās ir paplašināts drošības aspekts. Mēs nerunājam tikai par aizsardzību, bet arī par iekšējo drošību. Ir būtiski stiprināt mūsu robežu, Valsts policiju, Drošības policiju un citas spēka struktūrvienības.
Tas palīdzētu būt gataviem situācijām, ja sabiedrībā parādās kādi riski, piemēram, masu nekārtības vai «zaļie cilvēciņi» kā Ukrainā.
Prezidents uzskata, ka drošība ir daudz plašāks jēdziens: «Ja mēs nejūtamies sociāli ekonomiski stabili, tad iespējas mūsu prātus ietekmēt ir daudz vienkāršākas nekā tad, ja mēs saņemam normālu algu, mums ir sociālās garantijas un stabilitāte dzīvē. Tādā situācijā, protams, ir grūtāk mūs izgrūst no stabilās vietas, un mēs vienmēr būsim gatavi savu valsti aizstāvēt.»
No teroraktiem neesam 100% pasargāti
Cīņā pret terorismu darbs Latvijā un citās valstīs notiek nepārtraukti, bet reālā dzīve rāda, ka mēs nekad nevaram būt gatavi pilnīgi visām terorisma izpausmes formām. Piemēram, ja cilvēks netiek lidostā, kur ir droši, viņš sāk šaut ārpus lidostas. Diemžēl no šādām situācijām neviens nav pasargāts.
Latvijā tiek darīts viss iespējamais, lai šādus riskus novērstu, mazinātu, bet tajā pašā laikā var gadīties visādi, ja nāksies saskarties ar kādu dullu cilvēku.
Tāpēc jādomā par drošības stiprināšanu valstī - ne tikai par ārējo aizsardzību, bet arī iekšējo drošību. Vajag, lai dienesti strādātu normāli un to darbinieki būtu labi atalgoti. Ja pie mums izvietotu NATO karavīru bataljonu, mums vairs nebūtu tik plaši jādomā par ārējo drošību un iespējamiem draudiem, bet mēs varētu vairāk koncentrēties uz iekšējās drošības stiprināšanu.
Pagaidām nav zināms, kad NATO karavīru bataljonu varētu izvietot Latvijā. Par to runās gan samita laikā, gan pēc tam valstu divpusējās sarunās. Samitā spriedīs, kādas valstis iesaistīsies un cik lieli būs spēki.
Jāattīsta arī mūsu karavīru prasmes
Paralēli tam jāturpina stiprināt mūsu bruņotie spēki. Patlaban notiek aktīvas investīcijas dažādu spēju attīstībā gan Bruņotajos spēkos, gan Zemessardzē. Lai mūsu zemessargi un robežsargi būtu labi aprīkoti, pieņemts lēmums par jaunu ieroču iegādi, tādējādi, gan NBS karavīriem, gan robežsargiem un zemessargiem būtu līdzīgi ieroči.
Savukārt saplīsušo sapieru lāpstiņu gadījums apliecina, ka ne vienmēr lētākā preces cena būs savienojama ar kvalitāti. Dažādās valstīs ražo dažādas sapieru lāpstiņas, bet, ja jāpērk lētākās, kā noteikts Iepirkuma likumā, gadās iegādāties nekvalitatīvas preces. Tas grauj arī iepirkumu sistēmas uzticamību, kā arī rada problēmas konkrētajiem zemessargiem, kuriem būs jāiegādājas citas, izturīgākas lāpstiņas.
Paplašinās sapratni par hibrīdkara izpausmēm
Otrs būtisks jautājums NATO samita laikā būs diskusija par to, kā aizsargāties pret jebkāda veida draudiem. Tiks paplašināta sapratne apdraudējumam - runās par hibrīdkara draudiem.
Pēdējos gados mēs saskaramies ar hibrīdkara elementiem, tāpēc NATO ietvaros ir jābūt gatavai receptei, kā šādās situācijās reaģēt.
TVNET jau ziņojis, ka no 8. līdz 9. jūlijam Polijā, Varšavā, notiks NATO samits, kurā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji. Varšavas samits būs iespēja atskatīties uz to, kas jau ir sasniegts kopš Velsas samita, un sasniegts ir daudz. NATO ir mainījusies un spērusi būtiskus soļus kolektīvās aizsardzības stiprināšanā.