Latvijas sportiste Gunta Latiševa-Čudare Eiropas čempionātā, kas risinās Nīderlandē, trešdien pārliecinoši sasniedza pusfinālu 400 metru skrējiena disciplīnā.
Latiševa-Čudare sasniedz EČ pusfinālu 400 metru skrējienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savā priekšsacīkšu skrējienā Latiševa-Čudare izcīnīja otro vietu, finišējot pēc 53,36 sekundēm, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts.
Latiševas-Čudares skrējienā uzvarēja divkārtējā olimpiskā medaļniece Kristīne Ohurogu no Lielbritānijas, kura noskrēja 52,69 sekundēs.
Trīs ātrākās katra skrējiena dalībnieces automātiski garantēja kvalificēšanos pusfinālam, kas ceturtdien notiks vakara sesijā.
Pirms tam trešdien Latvijas rekordiste septiņcīņā Laura Ikauniece-Admidiņa, startējot 100 metru barjerskrējienā, priekšsacīkstēs palika dalītā 23.vietā. Latvijas sportiste finišēja pēc 13,51 sekundes, kas ir krietni sliktāks rezultāts nekā viņas maija beigās sasniegtais personiskais rekords, kad sportiste daudzcīņas sacensībās Austrijā šo distanci veica 13,07 sekundēs.
Ikauniece-Admidiņa skrējienu sāka labi, taču pēc tam aizķēra trešo un arī piekto barjeru, zaudējot ātrumu, kas viņai savā skrējienā deva pirmspēdējo piekto vietu, bet kopvērtējumā ierindoja dalītā 23.pozīcijā 26 dalībnieču konkurencē.
Pirms sacensībām starp visām 100 metru barjerskrējiena dalībniecēm Ikauniecei-Admidiņai šosezon bija devītais labākais rezultāts.
Pusfinālā iekļuva skrējiena divas labākās dalībnieces. Ātrākā Ikaunieces-Admidiņas skrējienā bija zviedriete Susanna Kallura, kura, sacenšoties pirmajās nozīmīgākajās sacensībās desmit gadu laikā, finišēja pēc 13,01 sekundes. Savukārt labāko rezultātu priekšsacīkstēs uzrādīja Elisavete Pesiridu no Grieķijas, kura vienīgā distanci veica ātrāk par 13 sekundēm (12,98).
Nākamajā kārtā iekļuva pa divām labākajām no četriem skrējieniem, kā arī nākamās piecas labāko rezultātu īpašnieces. Lai tiktu pusfinālā, distanci vajadzēja veikt vismaz 13,23 sekundēs.
Ikauniece-Admidiņa ir 2012.gada Eiropas vicečempione septiņcīņā, taču šoreiz viņa daudzcīņas sacensību vietā piedalījās tikai 100 metru barjerskrējienā.
Pagājušā gada Latvijas labākā sportiste Ikauniece-Admidiņa pērn pasaules čempionātā septiņcīņā izcīnīja bronzu, bet šosezon starptautiskās daudzcīņas sacensībās Gecisā laboja valsts rekordu. Sportistes galvenais mērķis ir starts Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Vēl trešdien Eiropas čempionātā no Latvijas sportistiem rīta sesijā startē arī Elvijs Misāns tāllēkšanas kvalifikācijā, bet vakara sesijā uz starta dosies Rolands Štrobinders, Zigismunds Sirmais un Jānis Svens Grīva šķēpmešanas kvalifikācijā, Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējiena priekšsacīkstēs, Mareks Ārents kārtslēkšanas kvalifikācijā un Aiga Grabuste tāllēkšanas kvalifikācijā.
Pirmajā sacensību dienā tiks sadalīts tikai viens medaļu komplekts - 10 000 metru skrējienā sievietēm.
Latviju Eiropas čempionātā, kas ilgs līdz svētdienai, pārstāvēs arī Dmitrijs Jurkevičs (1500 metru skrējiens), Jānis Višķers, Agata Strausa (abi - pusmaratons), Sinta Ozoliņa, Madara Palameika, Līna Mūze (visas - šķēpmešana) un Līga Velvere (400 metru barjerskrējiens). Savukārt Misānam vēl plānots starts trīssoļlēkšanā.
Tikmēr trīs vieglatlēti, kuri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvus, atteicās startēt šajās meistarsacīkstēs, šādu lēmumu pieņemot lodes grūdējam Mārim Urtānam, kārtslēcējam Paulam Pujātam un vesera metējam Igoram Sokolovam.
Eiropas meistarsacīkšu normatīvus bija izpildījuši arī šķēpmetēji Anete Kociņa, Gatis Čakšs un Ainārs Kovals, taču katrā disciplīnā vienu valsti drīkst pārstāvēt maksimums trīs atlēti.
Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi astoņas medaļas - divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēs 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem.