Vasaras saulgriežu svinēšana nav iedomājama bez pļavās atrodamajām jāņuzālēm, kas priecē gan mazos, gan lielos līgotājus. Tomēr, dodoties jāņuzāļu «medībās», ievērojiet arī piesardzību – pļavās sastopamas ne tikai tradicionālās jāņuzāles, bet arī indīgi un aizsargājami augi, turklāt nedrīkst aizmirst par ērcēm un citiem kukaiņiem, kas var pabojāt svētkus.
Lai gan visiem tik labi zināmajā latviešu tautasdziesmā «Visa laba Jāņu zāle» dzied par to, ka visas Jāņu vakarā plūktās zāles ir augstā vērtē, tomēr Latvijas pļavās ir sastopami arī indīgi augi, kuri var radīt nopietnas veselības problēmas – saindēšanos vai pat smagus apdegumus. Arī apdrošinātāju pieredzē ir gadījumi, kad no latvāņiem un īvēm ir gūti nopietni ķīmiski apdegumi un ir bijis nepieciešams finansiāls atbalsts.
Latvijas Dabas muzeja botāniķe Inita Dāniele norāda, ka, dodoties uz mežu un pļavām, vienmēr būtiski atcerēties noteikumu: brien tikai zināmās vietās, kā arī plūc, lasi un ēd tikai to, ko pazīsti! «Šis noteikums ir aktuāls jebkurā gadalaikā, tomēr īpaši tam jāpievērš uzmanība vasaras saulgriežos, kad dodaties jāņuzāļu meklējumos. Tāpat nevāciet Jāņu vainagam visus pļavās pieejamos augus un zāles tikai tāpēc, ka tās skaisti izskatās. Daļa no tiem var būt aizsargājami augi, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, silpurenes, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, taču vēl daļa – indīgi, piemēram, latvānis, īve, gundega, lielā strutene vai velnarutks, kas var radīt nopietnas veselības problēmas,» brīdina I. Dāniele.
Esi piesardzīgs un parūpējies par savu un citu drošību:
