Vairāki simti iedzīvotāju šodien, 14.jūnijā, piemin komunistiskā genocīda upurus. Vairāki simti cilvēku šodien nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, savukārt ap 150 cilvēku piedalījās biedrības «Latvijas Politiski represēto apvienība» rīkotaijā atceres gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim.
Daļai gājiena dalībnieku rokās Baltijas valstu karogi ar sēru lentēm, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki nesa ziedus, lai noliktu tos pie Brīvības pieminekļa.
Gājienu ar lielu interesi vēroja tuvumā esošie ārvalstu tūristi, savukārt par drošību rūpējas drošības iestāžu pārstāvji.
Vēlāk pie Brīvības pieminekļa tradicionāli tika nolikti ziedi. Tos pie Brīvības pieminekļa nolika gan valsts augstākās amatpersonas, gan Saeimas deputāti, gan arī deportācijas piedzīvojušie.
Gājiena dalībnieki, kuri iepriekš no Okupācijas muzeja ēkas devās pie Brīvības pieminekļa, rokās nesa ziedus un Baltijas valstu karogus ar sēru lentēm.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot vairākus simtus klātesošo, sacīja, ka pagājuši 75 gadi pēc šausmu nakts, kad vairāki tūkstoši iedzīvotāju tika izrauti no savām mājām. Viņš arī sacīja, ka tā laika notikumi, aresti un slepkavības, netiks aizmirsti.
«Mēs spējām parādīt savu tautas spēku, atguvām savas valsts neatkarību. Šie notikumi nedrīkst nekad atkārtoties. Tie nekad neatkārtosies!» uzsvēra prezidents.
Viņš gan atzina, ka pašreizējā situācija pasaulē apliecina, ka nekas nav garantēts. Šī iemesla dēļ visiem ir jāstrādā kopā, lai strādātu Latvijas tālākai izaugsmei.
«Neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Strādāsim visi kopā. Tagad svarīgi ir būt saliedētiem,» aicināja prezidents.
Jau vēstīts, ka šodien visā Latvijā notiek atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.
