2014. gadā, no visiem noslēgtajiem darba līgumiem Latvijā kopumā uz noteiktu laiku bija parakstīti 9% šādu dokumentu. Šogad šis īpatsvars pieaudzis līdz 14%, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Izpētītais «De facto» ļauj prognozēt, ka šāda darba tiesisko attiecību forma nākotnē iegūs aizvien lielāku popularitāti.
Augsts pieprasījums pēc strādājošajiem uz noteiktu laiku ir zivsaimniecībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka pērn 49% šajās nozarēs nodarbināto bija noslēgti terminētie darba līgumi. Savukārt sezonas darbs nodrošināts 34%. Tas nozīmē, ka tikai nepilnai piektdaļai nozarē strādājošo bija noslēgti līgumi uz nenoteiktu laiku. «Arī kūdras ieguvē, ceļu būvē, būvniecībā,» nozares, kurās izplatīti līgumi uz noteiktu laiku, uzskaita NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane.
Pērn visbiežāk darba līgumus uz noteiktu laiku vēlējās noslēgt ar zivju apstrādātājiem. Taču uz ilglaicīgu darbu nevarēja cerēt arī dažāda veida palīgstrādnieki un pat veikala pārdevēji.
Arī Rundāles pilī jau sen ar trešdaļu strādājošo slēdz terminētos līgumus. Tas tādēļ, ka darbi dārzā notiek gada siltajos mēnešos. Tāpat arī tūristi visbiežāk ierodas vasarā – apmēram 17 tūkstoši apmeklētāju nedēļā. Tajā pašā laikā ziemā - vien 200. Līdz ar to arī nepieciešamo uzraugu skaits muzejā gada aukstākajos mēnešos nav liels. «Visi gribētu, lai viņiem būtu skaidrs, ka darbs būs pastāvīgi, bet diemžēl mēs to nevaram piedāvāt,» izvēli skaidro Rundāles pils muzeja direktora vietniece Inga Biļeviča. Viņa atzīst, ka no darba brīvajos mēnešos šie cilvēki visbiežāk stājas uzskaitē NVA un saņem bezdarbnieku pabalstu.