Šodien Briselē turpināsies NATO samits, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta piecām jomām, tostarp NATO attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.
NATO samita otrā diena: spriedīs par stabilitāti robežreģionos (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, iepriekš uzrunājot NATO Parlamentāro asambleju Varšavā, norādīja, ka samitā tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, šodien NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē plānota darba sesija ar Ukrainas un Gruzijas pārstāvjiem, lai diskutētu par drošības izaicinājumiem reģionā.
Samita pirmajā dienā tika panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā.
Tāpat tika panākta apņemšanās paaugstināt alianses spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Trešdien samitā arī tika panākta vienošanās, ka Dānija, Latvija un Igaunija Ādažu bāzē izveidos daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» štābu, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā, aģentūrai LETA pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Nodomu protokolu par štāba izveidi līdz ar triju minēto ietvarvalstu aizsardzības ministriem parakstīja arī viņu kolēģi no Kanādas, Lielbritānijas un Lietuvas.
ASV prezidents Donalds Tramps NATO samitā nāca klajā ar paziņojumu, ka dalībvalstīm aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.
«Prezidenta šodienas [trešdienas] uzstāšanās laikā NATO samitā viņš ierosināja dalībvalstīm ne tikai pildīt savas saistības aizsardzībai tērēt 2% no IKP, bet [norādīja], ka viņiem izdevumi jāpalielina līdz 4%,» pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Viņa piebilda, ka Tramps vēlas, lai sabiedrotie uzņemas lielāku daļu no kopējā aizsardzības izdevumu sloga, vai vismaz izpilda jau šobrīd solīto.
Atbilstoši pašreizējām militāro tēriņu pieauguma tendencēm tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šobrīd nosprausto mērķi - 2% no IKP - sasniegs tikai puse no alianses dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs pēc NATO samita pirmās sesijas aģentūrai LETA atzina, ka Latvijai aizsardzībai ir jāvelta vairāk nekā 2% no IKP. Viņš sacīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritēja nopietni, bet «slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā».
«Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs,» uzsvēra ministrs.
Jau ziņots, ka trešdien Briselē sākās NATO samits, kurā no Latvijas piedalās Valsts prezidents, ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris.