«Leiden Asia Centre» akadēmiķi, sadarbojoties ar juristiem un cilvēktiesību aktīvistiem, radījuši ziņojumu, saskaņā ar kuru uzņēmumos Polijā vergu statusā nodarbināti līdz pat 800 cilvēki no komunistiskās Ziemeļkorejas. Pie tam dažos gadījumos, «vergu darbaspēks» tiekot izmantots arī kompānijās, kas saņem finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības.
ANO aplēses liecina, ka Ziemeļkoreja no darbaspēka sūtīšanas uz ārvalstīm ik gadu pelna līdz pat 2,1 miljardiem eiro. Šo naudu režīms izmantojot kodolieroču un raķešu programmu finansēšanai.
Ziemeļkorejiešu strādnieki Polijā saņemot «minimālo izdzīvošanas pabalstu», apgalvots ziņojumā, kas veidots arī pēc intervijām ar «verdzībā» nonākušajiem cilvēkiem un pētījumiem kompāniju tīklā, kas nodarbojas ar šāda lētā darbaspēka nogādāšanu Eiropas Savienības valstu teritorijā.
Pētniekiem izdevies identificēt trīs Ziemeļkorejā bāzētus uzņēmumus, kuri piegādā darbaspēku divām aģentūrām Polijā («Alson Sp Zoo» un «Armex Sp Zoo»). Poļu aģentūras ziemeļkorejiešus pēcāk nosūta darbā uz vietējiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams lētais darbaspēks. Izpētīts, ka abu aģentūru valdē ir arī Ziemeļkorejas pilsoņi.
«Vergu darba» algotāju vidū ir Polijas kuģniecības uzņēmumi «Nauta SA» un «Crist SA». Zināms, ka 2014. gadā Polijas nodarbinātības dienesti izmeklēja kāda ziemeļkorejiešu metinātāja nāvi «Crist» kuģu būvētavā. Viņi secināja, ka upuris valkāja ugunsnedrošu apģērbu, kas aizdegās metināšanas laikā. Šo nedrošo apģērbu viņš bija saņēmis no «Armex». Toreiz nevienu pie atbildības neizdevās saukt, jo, saskaņā ar līgumiem, ziemeļkorejietis bija pašnodarbināta persona, un tādējādi ārpus Polijas iestāžu jurisdikcijas.
Aplēses liecina, ka lēto darbaspēku no Ziemeļkorejas Polijā izmanto vismaz 32 kompānijas. Strādnieki pārsvarā strādā vismaz 12 stundu darbadienu sešas dienas nedēļā. Izmeklētāji uzskata, ka samezglotā dokumentācija bieži vien apgrūtina noskaidrot šo darbinieku patiesos nodarbinātājus. Tiek pieļauts, ka viņi varētu būt «izīrēti» kompānijām arī citās Eiropas valstīs.
«Mēs uztraucamies, ka tas, ko esam atklājuši līdz šim, ir tikai aisberga redzamā daļa. Tagad mēs gribam izpētīt, vai šie ziemeļkorejieši tiek pārsūtīti no vienas ES valsts uz citu,» skaidro Leidenes Universitātes profesors un pētījuma vadītājs Remko Breukers.
Tiek uzsvērts, ka gan «Crist», gan «Nauta» saņēmuši finansiālu atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. «Crist» 2009. gadā saņēma aizdevumu vairāk nekā 37 miljonu apmērā, un iegādājās «Nauta» akcijas apmēram 40 miljonu eiro vērtībā, tādējādi «netieši gūstot labumu no Ziemeļkorejas režīma», secināts pētījumā.
Tikmēr Apvienoto Nāciju organizācijai ir informācija, ka vēl viens lētā darbaspēka centrs ziemeļkorejiešu algošanai ir Malta. Ziemeļkorejiešus nodarbina arī vairāk nekā ducis citu valstu, sākot no Alžīrijas līdz nepālai, Nigērijai, Katarai un Ķīnai.
2016. gada Globālajā verdzības indeksā norādīts, ka mūsdienās verdzības apstākļos dzīvo 45 miljoni cilvēku. Piedevām tas ir par 28% vairāk, nekā divus gadus iepriekš.
