Latvija – lēta cirka sodīta zeme?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Politikas pētniece Iveta Kažoka apgalvo, ka 2011.gada lielākais ieguvējs bija Latvijas sabiedrība, jo tā šogad ir tikusi pie labāka parlamenta par 10.Saeimu. Žurnālists Kārlis Streips pārliecināts, ka Saeimas atlaišana jeb Rīkojums Nr.2 bija milzīga rokāde valsts politiskajā dzīvē. Vai tā tiešām ir? Pirmdien atkal tika atgādināts, ka valsts stabilitāte joprojām ir kā plāns ledus. Valdība un koalīcija ir atkarīga no saujiņas savādu personu. Viņi ir spējīgi šantažēt valdību un līdz ar to visu valsti.

Šie savādie ļaudis pilnā nopietnībā uzskata, ka politiska tirgošanās atbilst sabiedrības interesēm. Viņi ar bulterjera cienīgu sakodienu ieķērušies īpaši naudīgas ministrijas ietekmīgā amatā. Tāpat viņi izliekas nesaprotam, ka atbildīgais ministrs redz viņu vadoni labāk ejam nekā nākam.

Kas notiks, ja Dombrovskis piekritīs? Un, ja nepiekritīs?

Premjerministram Valdim Dombrovskim jaunais gads sāksies, skaidrojoties ar viņiem. Kas notiks, ja valdības vadītājs nepiekritīs viņu prasībām? Un, ja piekritīs, – kādas būs nākošās? Latvijas republikas ministru prezidentam būs jāmēģina rast kopīgu valodu ar personu, kura īsā laikā nodevusi divas partijas, paspējusi noraudāties Saeimas tribīnē un vilties pielūgtā elkā. Vai Latvija joprojām ir sodīta ar lēta politiskā cirka lāstu?

Cik maksā atbalsts valdībai?

Pirmdien atkal parādījās ziņa, ka Saeimas tā saucamo neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins joprojām vēlas iegūt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Olšteins norādīja, ka saskaņā ar koalīcijas vienošanos šis amats pienākas neatkarīgo deputātu grupas izvirzītam pārstāvim.

Deputāti izvirzījuši viņa kandidatūru un šis lēmums joprojām esot spēkā, paziņoja politiskais sienāzis Olšteins. Smalkais apzīmējums «koalīcijas vienošanās» patiesībā ir politiskais tirgus, kur tiek pārdalīta vara, ietekme un nauda. Sabiedrībai atliek tikai minēt, kādēļ Olšteina «sešiniekiem» vajadzēja ietekmi tieši Satiksmes ministrijā? Kādēļ viņi pie tās tik spītīgi turas? No Olšteina teiktā izriet, ka tā bija daļa no cenas, par kādu viņi bija gatavi atbalstīt valdības izveidošanu. Interesanti, kas vēl ietilpst šajā «darījumā»?

Olšteiniešu «gājiens» ļāva prezidentam apšaubīt valdību bez ZZS un SC

Jāatgādina, ka Olšteina «sešinieks» steigšus pameta Zatlera Reformu partiju īsi pirms tika apstiprināta ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības kopīgā valdība. Viņi neko neteica, kad ZRP koķetēja ar SC, bet jau gandrīz izveidoto valdību ar Vienotību un NA viņi gandrīz sagrāva. Prezidents Andris Bērziņš pat steidzās paziņot, ka šķeltnieku dēļ šādu valdību nav vērts apstiprināt un jāskatās uz citiem variantiem. Tas nozīmēja, ka būtu jārunā ar ZZS un Saskaņas Centru. Tieši ar tām partijām, kurām viņš ir pateicību parādā par smalko amatu.

Olšteiniešu dēļ valsts varēja nonākt strupceļā, kur varu atkal vajadzētu dalīt ar SC vai ZZS. Lai tas tā nenotiktu, acīmredzot tika panākta kaut kāda aizkulišu vienošanās, par kuras cenu tagad Olšteina brigāde cīnās.

Olšteina «pieredze», bez kuras Aivim Ronim neiztikt

Jaunais satiksmes ministrs Aivis Ronis lika saprast, ka var iztikt bez Olšteina uzraudzības. Vēl novembra beigās Satiksmes ministrijas pārstāvis skaidri un gaiši pateica – «SM parlamentārā sekretāra jautājums pašlaik nav aktuāls». Būtībā tas nozīmēja – paldies, mums viņu nevajag. Un viss. Ronis ir ārkārtīgi pieredzējis politiķis un diplomāts. Viņam nevarētu pārmest neapdomīgu vai nesaprātīgu rīcību. Ja viņš kaut ko saka, tad tam ir nopietns pamats.

Tomēr Olšteins spītīgi atsakās saprast nepārprotami pateikto. Viņa grupas pārstāve Elīna Siliņa norādīja, ka ir būtiski saprast, ka Olšteins pats sevi nevirzīja parlamentārā sekretāra amatam – viņu pildīt šo pienākumu pārliecinājuši visi neatkarīgie deputāti, pamatojot to ar faktu, ka viņam starp grupas biedriem ir lielākā parlamentārā pieredze. Nenoliedzami Olšteinam ir liela parlamentārā un politiskā pieredze – gada laikā pamest divas partijas, apraudāties Saeimas tribīnē un nolikt deputāta mandātu, tas ir ievērības cienīgs sasniegums. Prātam neaptverams pārsteigums, ka Ronis nav sajūsmā par šādu parlamentāro sekretāru!

Lēta politiskā cirka lāsts

Aizdomīgāki politikas vērotāji gan nav tik ļoti pārsteigti. Viņi tā saucamo neatkarīgo deputātu rīcībā saskata kāda ļoti pieredzējuša politiskā šaha lielmeistara roku. Olšteina grupai atdaloties no ZRP īsi pirms valdības izveidošanas, strauji pieauga ZZS izredzes nokļūt valdībā. Kad tas tomēr Zatlera principialitātes dēļ nevarēja notikt, tad olšteinieši piekrita atbalstīt valdību, bet ar noteikumu, ka «atbildēs» tieši par Satiksmes ministriju. Trīs reizes varam minēt, kam no politikas smagsvariem šī ministrija ir īpaši interesanta? Ja esat no Puzes, tad Jums ļauts minēt četras reizes.

Šajā situācijā nav pārsteigums, ka olšteiniešu ultimātiem seko ZZS pirmā sekretāra Augusta Brigmaņa nākotnes vīzijas. Viņš veca komunista ierastajā «riņķī–apkārt» valodā pareģo: «Koalīcijai ir jāizvērtē, vai esošajā sastāvā tā ir pietiekami optimāla un darbspējīga, taču ZZS nākamajam gadam saglabā mērķi atgriezties valdībā.»

Var tikai pieņemt, ka šoreiz, rūgtas pieredzes mācīts, minētais politikas vecmeistars savu stipendiātu sarakstus glabās daudz uzmanīgāk un olšteiniešu rīcības patiesos iemeslus mēs neuzzināsim nekad. Tomēr Ivetas Kažokas un Kārļa Streipa optimismam šobrīd vēl grūti pievienoties. Latvijas politiskā kultūra un stabilitāte joprojām ir uz visai plāna ledus. Latvijas valdības un līdz ar to visas valsts stabilitāte joprojām ir atkarīga no sešu īpatnēju deputātu iedomām, kaprīzēm, ultimātiem un politiskā «bazāra» iesniegtiem rēķiniem. Latvija joprojām nav atbrīvojusies no lēta politiskā cirka lāsta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu