Top10 gada spilgtākie notikumi Latvijas kultūrā

2014. gads Latvijā neapšaubāmi pagājis «Rīga 2014» zīmē! Rīga gada garumā godam nesusi Eiropas kultūras galvaspilsētas karogu, piesaistot beidzot mūsu galvaspilsētai kvalitatīvu Eiropas (un ne tikai) kultūras tūristu nevis ikdienā ierasto, Brīvības pakājē čurājošo, lētu seksu meklējošo futbola fanu no miglainā Albiona. Atskatoties uz kultūras notikumiem šajā gadā, lauvas tiesu sastāda tieši «Rīga 2014» notikumi, taču ne visi, mūsuprāt, ierindojami šajā top10. Lai piedod Koru olimpiādes fani, taču šis kultūras pasākums vairāk atgādināja Eirovīzijas finālu... Bet par visu pēc kārtas.

 

FOTO: Mārtiņš Otto, Rīga 2014

10. Vija Celmiņa Rīgā

Amerikā dzīvojošās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu mākslas kolekcijās pasaulē - Mūsdienu mākslas muzejā Ņujorkā, Metropolitēna mākslas muzejā, Pompidū mākslas centrā Parīzē, Nacionālajā Teita galerijā Londonā u.c.

Mākslinieces viesošanās Rīgā, lai piedalītos savas personālizstādes «Vija Celmiņa. Dubultā realitāte» atklāšanā, noteikti ir svarīgākais notikums 2014. gada Latvijas mākslas dzīvē.

Par mākslinieci

Celmiņa dzimusi 1938. gadā Rīgā. 1944. gada rudenī viņas ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur uzturējās latviešu bēgļu nometnē Eslingenē. 1948.gadā Celmiņa kopā ar vecākiem emigrēja uz ASV, Indianapolisu. Kopš 1980.gada Celmiņa dzīvo Ņujorkā. Māksliniece studējusi Džona Herona Mākslas institūtā no 1955. līdz 1962. gadam. 1963. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi Venēcijā, Kalifornijā, lai studētu Losandželosā, Kalifornijas Universitātē, kuru beidza 1965. gadā, iegūstot maģistra grādu. Māksliniece vairakkārt ir papildinājusi savu profesionālo meistarību gan Kalifornijas Universitātē, Irvinā, gan Kalifornijas Mākslas institūtā, Valensijā.

 

FOTO: Edgars Kalmēns TVNET

9. Apvienojas «K.Remonts» un «Aurora»

Rokmūzika ir būtiska Latvijas kultūrtelpas sastāvdaļa, īpaši astoņdesmito gadu beigu Atmodas laiku roks, kas uzrunāja un vienoja simtiem tūkstošus. Šis gads rokmūzikā zīmīgs ar diviem atkalapvienošanās notikumiem.

Aprīļa beigās uz «Palladium» skatuves uzstājās viena no pašmāju astoņdesmito gadu «jaunā viļņa» ievērojamākajām apvienībām «K.Remonts», kas par spīti samērā neilgajam aktīvās darbības laikam no 1985. līdz 1990. gadam ir ierakstījusi spilgtu lappusi mūsu rokmūzikas vēsturē.

Savukārt rudenī Rīgā no Kanādas uz pāris nedēļām atgriezās Ritvars Dižkačs, lai kopā ar daļēji atkalapvienoto grupu «Aurora» sniegtu dažus koncertus Rīgas klubos un «Jumpravas» 30 gadu jubilejas lielkoncertā «Palladium».

 

FOTO: Evija Trifanova/LETA

8. Jānis Joņevs saņem Eiropas Savienības Literatūras balvu

Spilgta debija latviešu literatūrā, ko novērtē arī Eiropā!

Kad Frankfurtes grāmatu gadatirgū šogad tika paziņoti Eiropas Savienības 2014. gada Literatūras balvas ieguvēji, pie balvas tika arī Jānis Joņevs par savu pirmo darbu «Jelgava 94».

Balva ir atzinība labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā. To šogad saņēma arī Bens Bluši (Albānija), Milens Ruskovs (Bulgārija), Jans Ņemecs (Čehija) u.c.

Jāņa Joņeva debijas romāns «Jelgava 94» iznāca 2013. gada pavasarī. Tas ir daļēji autobiogrāfisks darbs par pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pusaudžiem autora dzimtajā pilsētā Jelgavā.

Joņevs par grāmatu arī saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu un citus novērtējumus.

 

FOTO: Edgars Kalmēns TVNET

7. Stūra māja

Viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas interesantākajiem projektiem šogad noteikti bija «Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014». «Čekas pagrabos» gidu pavadībā apmeklētājiem bija pieejamas piecas izstādes, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības: «Draudzības (re)konstrukcija», «Latvieša koferis», «Par spīti visam», «10 lietu stāsti par cilvēku un varu» un «Liktens lietu muzejs».

Patlaban nav skaidrs pārējās ēkas liktenis. Notikušas plašas diskusijas par iespējām apdzīvot Stūra māju.

Zināms, ka finansējums ekspozīcijai ir piešķirts līdz 2015. gada beigām.

Stūra māja Latvijas okupācijas laikā kļuva par vienu totalitārās varas spilgtākajiem simboliem.

 

FOTO: Evija Trifanova/LETA

6. Koncerts «Dzimuši Rīgā»

6. jūlijā pie Latvijas Nacionālās operas uz īpaši izveidotas brīvdabas skatuves visai Eiropai tika translēts īpašs koncerts «Dzimuši Rīgā», kas vienkopus pulcēja slavenākos Rīgā dzimušos mūziķus - Maiju Kovaļevsku, Inesi Galanti, Aleksandru Antoņenko, Egilu Siliņu, Mišu Maiski, Kseniju Sidarovu, Ivetu Apkalnu, kamerorķestri «Kremerata Baltica» un daudzus citus.

Vēlreiz sapulcināt vienkopus mūsu slavenos dziedoņus un mūzikas interpretus diez vai vēl kādreiz izdosies...

 

Toms Rudzinskis

FOTO: publicitātes

5. Džezā ienāk jauna džezmeņu paaudze

Pēdējos gados Latvijas džeza mūzikā spilgti debitējuši vairāki jaunās paaudzes džeza mūziķi. Izcils ir latviešu džeza saksofonista Toma Rudzinska kvarteta debijas albums «Abra». Lielisks ir populārā mūziķa Raimonda Macata dēla Rūdolfa Macata pirmais klavieru solo albums «Breeze». Arī ģitārists Matīss Čudars pagājušogad debitēja ar interesantu džeza ierakstu. Visus šos mūziķus vieno tas, ka viņi studējuši Amsterdamas Konservatorijā, sadarbojas ar mūziķiem no citām valstīm, tādējādi ienesot Latvijas džezā jaunas vēsmas.

 

Signe Baumane

FOTO: Alfreds Ulmanis

4. Signes Baumanes animācijas filma «Akmeņi manās kabatās»

Šogad ASV Kinoakadēmijas balvai «Oskars» no Latvijas ekspertu komisija vienbalsīgi izvirzījusi Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filmu «Akmeņi manās kabatās», un pelnīti. Filma veidota pietiekami starptautiskā valodā un personiskajā brīvībā, tāpēc tā nevar palikt nepamanīta skatītājiem un kino ekspertiem.

Baumanes filmu slavējuši daudzi, arī «The New York Times», kas ir nebijis gods latviešu režisorei, kaut arī viņa jau kādu laiku dzīvo ASV.

 

Režisors Aiks Karapetjans

FOTO: Ieva Lūka / LETA

3. Latvijas kino uzrāviens

Šis gads ir zīmīgs ar to, ka cilvēki ir sākuši atkal runāt par latviešu kino un ir beidzies agresīvi negatīvais posms, kāds bijis pirms pieciem desmit gadiem, kad par latviešu kino varēja dzirdēt ne pārāk komplimentāras atsauksmes, īpaši interneta komentāros.

Pēdējos gadus, pateicoties Jāņa Norda filmai «Mammu, es tevi mīlu», Aika Karapetjana filmām, filmai «Modris», savā veidā arī «Izlaiduma gada» milzīgajai reklāmas kampaņai, tas viss ir uzirdinājis vidi un savā veidā pieteicis jaunas paaudzes režisorus.

 

FOTO: Mārtiņš Otto, Rīga 2014

2. Rīgā pasniedz Eiropas kinoakadēmijas balvu

Rīgā decembra sākumā notika nebijis pasākums - Operas namā visas Eiropas acu priekšā tika pasniegta Eiropas kinoakadēmijas balva - Eiropas «Oskars». Tik daudz Eiropas un visas pasaules kino zvaigznes Latvijā vienkopus vēl nebija redzētas. Gan Vims Venders, Gan Anjēza Vardā, gan «Oskara» balvas ieguvējs, režisors Stīvs Makvīns (Steve McQueen), austriešu aktieris Tobiass Moreti, režisors Aleksandrs Zvjagincevs, seriāla «Game of Thrones» aktieris Nikolajs Kosters-Valdau u.c.

 

FOTO: Edgars Kalmēns TVNET

1. Augšām cēlās Gaismas pils!

Augusta beigās beidzot (2008. gadā tika ielikts jaunās ēkas pamatakmens) mums visiem kļuva pieejama Gunāra Birkerta projektētā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) – Gaismas pils jaunā ēka.

«Gaismas pils» ir kļuvusi par Rīgas pilsētas vietzīmi. Piramidālā 68 metrus augstā ēka Daugavas upes kreisajā krastā iepretim pilsētas vēsturiskajam centram ir nozīmīgākais 21. gadsimta kultūras infrastruktūras projekts Latvijā. Vienlaikus šī bibliotēka ir viena no lielākajām kultūras būvēm Ziemeļeiropā 21. gadsimtā.

Uz augšu