Briselē turpinoties NATO samitam, ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien sesijās aiz slēgtām durvīm turpinājis sūdzēties par NATO dalībvalstu nepietiekamajiem aizsardzības tēriņiem, īpaši izceļot Vāciju, Spāniju un Beļģiju, vēsta aģentūra «Reuters». Preses konferencē pēc ārkārtas sēdes Tramps ieņēma pozitīvāku noskaņu, sakot, ka «tic NATO» un ir panākta lielāka vienprātība par aizsardzības tēriņu celšanu.
(Papildināta ziņa.)
Ja sabiedrotie nepalielinās savus aizsardzības izdevumus nekavējoties, ASV aizsardzībā var sākt rēķināties vienīgi pašas ar sevi, pārējiem 28 astoņiem kolēģiem esot paziņojis Tramps.
Tramps ceturtdien ieņēmis vēl stingrāku nostāju jautājumā par NATO dalībvalstu tēriņiem aizsardzībai. Lai arī sesijā bija paredzēts runāt par Ukrainu un Gruziju, Tramps «stingri atkārtoja savu pozīciju, ka NATO dalībvalstīm jāsasniedz 2% tēriņu mērķis īsā laikā», ziņo «Reuters».
Taču pretēji izskanējušajām ziņām Tramps nepiedraudēja izstāties no NATO, «Reuters» žurnālistiem apstiprināja divi informācijas avoti NATO.
«Es ticu NATO,» preses konferencē Briselē teica Tramps, piebilstot, ka izdevies palielināt pārējo NATO dalībvalstu aizsardzības tēriņus par 33 miljardiem ASV dolāru. Viņš atkārtoja, ka pārējās dalībvalstis varētu nākotnē palielināt aizsardzības tēriņus līdz 4% no IKP, bet pašlaik galvenais esot «nedaudzu gadu laikā» panākt 2% mērķi.
.@POTUS: "Everyone's agreed to substantially up their commitment. They're going to up it at levels that they've never thought of before." pic.twitter.com/iSNOXVpmdu— Fox News (@FoxNews) July 12, 2018
Tajā pašā laikā ASV prezidents atteicās apstiprināt iepriekš izskanējušās ziņas, ka viņš būtu piedraudējis izstāties no alianses, ja sabiedrotie nekavējoties nepalielinās aizsardzības izdevumus.
NATO tagad «ir ļoti varena» un «daudz spēcīgāka nekā tā bija pirms divām dienām,» uzsvēra Baltā nama saimnieks, nosaucot aliansi par «saskaņotu mašīnu».
Trešdien NATO samitā Briselē Tramps pārējo dalībvalstu līderiem paziņojis, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.
2017.gadā ASV aizsardzībai atvēlēja 3,57% no IKP - tas ir augstākais rādītājs starp visām NATO dalībvalstīm, vēsta raidorganizācija CNN.
Trampa prasības pārējām dalībvalstīm nekavējoties palielināt savus militāros tēriņus līdz diviem procentiem no to iekšzemes kopprodukta (IKP) kļuvušas par dominējošo jautājumu arī otrajā samita dienā.
Pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, tiek prognozēts, ka šo militāro izdevumu slieksni šogad sasniegs tikai astoņas alianses dalībvalstis.
NATO līderi pēc Trampa izteikumiem esot sasaukuši Ziemeļatlantijas Padomes ārkārtas sēdi, vēsta aģentūras DPA informācijas avoti.
Ceturtdienas samita sēdi bija paredzēts pamatā atvēlēt ar Afganistānu, Ukrainu un Gruziju saistītajiem jautājumiem.
Tramps NATO samitā arī nāca klajā ar izteikumiem, ka Vācija esot kļuvusi par «Krievijas gūstekni» un atrodas Krievijas «totālā kontrolē», vēsta aģentūra AP. Tas notika tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
No ASV tiekot gaidīts, ka tās «sargās [Vāciju] no Krievijas», kamēr Vācija Maskavai maksā «miljardiem dolāru» par elektroenerģiju, sūdzējās Tramps. «Es domāju, ka NATO vajadzētu to izsvērt,» viņš piebilda.
Stoltenbergs atbildēja: kaut arī aliansē pastāv dažādi viedokļi, «kopā mēs esam stiprāki nekā atsevišķi».
Tramps jautāja, kā NATO alianse var būt spēcīgāka, ja Vācija «padara Krieviju bagātāku». «Kā es saprotu, Vācija ir Krievijas gūstekne,» viņš atkārtoja.
Tramps runāja par «Nord Stream 2» gāzesvadu, kas Krievijai ļaus uz Vāciju transportēt divreiz vairāk dabasgāzes, apejot tādas tranzītvalstis kā Ukraina. Pret projektu iebilst ASV un vairākas Eiropas valstis, brīdinot par Krievijas ietekmes palielināšanos Rietumeiropā.
Merkele norāda, ka Vācija pati pieņem lēmumus.
«Pati esmu pieredzējusi, kā daļa Vācijas bija Padomju Savienības kontrolē, un es ļoti priecājos, ka esam vienoti brīvībā kā Vācijas Federatīvā Republika, un līdz ar to varu teikt, ka mēs nosakām savu politiku un pieņemam savus lēmumus, un tas ir ļoti labi,» Merkele sacīja, ierodoties NATO samitā.
