Lai saglabātu Stūra māju, vispirms jāveic ēkas fasādes remonts

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Stūra mājas ēkas saglabāšanā pirmie veicamie darbi ir ēkas fasādes, jumta un torņa remonts, kā arī ēkas inženierkomunikāciju sakārtošana, ēkas arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā secinājuši «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pavēstīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.

Novembrī un decembrī kompānija «Arhitektoniskās izpētes grupa» VNĪ uzdevumā veica ēkas būvvēstures apkopojumu, ēkas 1.stāva un pagraba fotofiksācijas un vizuālo apsekošanu, kā arī sniedza secinājumus un ieteikumus par ēkas kultūrvēsturisko vērtību un turpmāko izmantošanu

Laukšteina informēja, ka jau nākamā gada vidū sāksies nama fasādes un jumta remonts.

Nupat ierīkotā apkure nama pirmajā un pagrabstāvā ļaus Okupācijas muzeja ekspozīciju apmeklētājiem atvērt jau nākamā gada sākumā.

VNĪ norāda, ka, vērtējot ēkas tālāku izmantošanu, jāņem vērā gan tās arhitektoniskais gan vēsturiskais mantojums.

«Ēkā no Tetera nama un Iekšlietu ministrijas nama laikiem saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, 1.stāvā vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No Stūra mājas laikiem gandrīz neskarti ir saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu nepieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte. Skatot ēkas vēsturi kopš tās atklāšanas 1912.gadā, jāsecina, ka Tetera nama gadi ir pilnīgi pretēji tam, kā šo ēku mēs uztveram šobrīd. Ēka tolaik bija pilna radošuma un uzņēmības,» norāda VNĪ, uzsverot, ka ēkas daļai, kurai nav piešķirts vēsturiskās notikumu vietas statuss, būtu laiks izkāpt no Stūra mājas noslēpumiem.

Ēka celta 1912.gadā kā īres nams ar veikaliem pēc arhitekta Aleksandra Vanga projekta un pirmos gadus saukta par Tetera namu. Vanags ir tā laika nacionālā romantisma stila piekritējs, pēc viņa projektiem tapuši aptuveni 60 namu visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā, kur atradās modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka. Pagalma korpusos bija izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst – ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams, tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.

30.gados ēka tika pielāgota Iekšlietu ministrijas vajadzībām – likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par Iekšlietu ministrijas namu. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes – būvvalde, mežu departaments, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde.

Padomju okupācijas laikā no 1940. līdz 1941.gadam un no 1944. līdz 1991.gadam ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja, savukārt vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944.gadam ēkā darbojās vietējās pārvaldes iestādes, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija un Kārtības policijas departaments. Šajos gados ēku sauca par Stūra māju. 90.gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, ēkā darbojas Valsts policija un pagrabi tika aizslēgti.

Jau vēstīts, ka ēkas 1.stāvam un pagrabstāvam piešķirts kultūras pieminekļa statuss «Valsts nozīmes vēsturiskā notikumu vieta «Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – Stūra māja«». Diskusijas par Stūra mājas turpmāku izmantošanu rosināja ēkas atvēršana Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas izstādēm laikposmā no maija līdz oktobrim.

Uz augšu