Daugavgrīvas teritorijā - vismaz četri klaiņojošu suņu bari; cēlonis - bezatbildīgs cilvēks

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ilustratīvs attēls

FOTO: Caro / Baertels

«Bolderāja ir «valsts valstī», kur klaiņojošo suņu problēma ir sena,» saka dzīvnieku patversmes «Ulubele» vadītāja Ilze Džonsone. Bolderājas un Daugavgrīvas teritorijā ir vismaz četri klaiņojošu suņu bari. Lai gan bijuši vairāki signāli par suņu uzbrukumiem cilvēkiem, fiksēts viens gadījums, kad suns sakoda sievieti, kurai palīdzību sniedza Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Uzbrukums sievietei notika 7. jūlijā. Iespējamais vaininieks ir aptuveni noskaidrots: vairāki cilvēki norādījuši uz melnu jaukteni ar garām, nokarenām ausīm. Dzīvnieks pagaidām nav atrasts, tomēr nav izslēgts, ka tas ir klaiņotājiem pievienojies brīvsolī palaists agresīvs, saimniekiem piederošs suns, jo parasti savvaļā dzimuši klaiņojošie suņi ir bailīgi un cilvēkiem neuzbrūk, bet citādi ir brīvsolī palaisti agresīvi saimnieku suņi, jo tie nebaidās no cilvēka, skaidro Džonsone.

Kad kodējs tiks atrasts, tas tiks izolēts.

Kopš maija «Ulubeles» Dzīvnieku policija, kas nodarbojas ar klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu, ir apzinājusi vairākas kritiskās teritorijas - Bolderāju, Dārziņus, Jaunciemu un Vecmīlgrāvi.

Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimē klaiņojošu suņu skaits pieauga pēc tam, kad pērn tika nolīdzināta liela daļa mazdārziņu. Dzīvnieki, kurus līdz šim saimnieki turēja dārziņos vai kuriem gados vecie saimnieki miruši, kļuvuši par klaiņotājiem un izdzīvo kā var. «Mēs šobrīd skaidrojam apstākļus – lielākā daļa cilvēku aizstāv dzīvniekus, tomēr jāņem vērā, ka cilvēks tika sakosts,» saka Džonsone. Būtiska problēma saistīta ar to, ka Bolderājā ir plašas ostas uzņēmumu teritorijas, kurās iekļūšana, tostarp Dzīvnieku policijas pārstāvjiem, ir aizliegta. «Sadarbībā ar pašvaldību ceram saņemt atļauju iekļūt slēgtajās teritorijās, kur uzturas dzīvnieki.»

Džonsone skaidro, ka suņu kolonijās parasti ir dzīvnieki, kas pārtiek no cilvēku žēlastības, lielākoties ir tramīgi un izvairās no konflikta ar cilvēkiem. «Vesels suns, kurš nav traks, vienatnē neuzbrūk cilvēkam. Tomēr, ja sakrīt vairāki apstākļi, var nostrādāt bara instinkts.

Piemēram, ja suns ir izsalcis, tuvumā ir mazuļi, cilvēkam somā ir kaut kas garšīgs, bet viņš atvaira suņus, mētājoties ar rokām. Citādi ir ar neaudzinātiem saimnieku suņiem, un tādu Latvijā ir daudz.

Diemžēl ir cilvēki, kuriem patīk, ka viņu suns ir agresīvs. Viņi to izmanto kā ieroci, nevis draugu.»

Džonsone ir pārliecināta, ka problēma jārisina pašvaldības vadības līmenī un steidzami jāsāk risināt jautājumu par nereģistrētajiem, nevakcinētajiem dzīvniekiem, kuru skaits proporcionāli pieaug. «Pieredze liecina, ka tad, kad četros Latvijas novados piedāvājām bez maksas čipēt suņus, atsaucība bija milzīga. Tas pats būtu jādara kritiskajās Rīgas teritorijās,» saka Džonsone.

Savvaļā dzimušie kucēni steidzami būtu jāizolē. Bolderājas plašajās teritorijās to izdarīt nav viegli, jo kucēni mitinās alās un daļēji slēgtās tranšejās, kam grūti piekļūt.

«Tomēr ar vietējo iedzīvotāju palīdzību ir izdevies atrast un savākt no savvaļas mazu kucēnu metienus un atrast tiem mājas. Daudz grūtāk ir notvert pieaugušos savvaļas klaidonīšus un pusaudžus. Viņu uzturēšanai un socializācijai ir vajadzīgi līdzekļi, bet pašvaldības suņa uzturēšanos patversmē apmaksā tikai pirmās 14 dienas.»

Džonsone cer, ka izdosies Bolderājas un citu klaiņojošo suņu teritoriju problēmas risināt ar humānām metodēm. «Jāatceras, ka visu problēmu cēlonis ir bezatbildīgs cilvēks, kurš pamet savu dzīvnieku vai ļauj tam nesterilizētam brīvi klaiņot, tā vairojot nevienam nevajadzīgu nelaimīgu mazuļu simtus un pat tūkstošus.»

Arī kārtības sargi aicina ikvienu iedzīvotāju ziņot par klaiņojošiem dzīvniekiem, zvanot uz tālruni 110.

Uz augšu