P, 15.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Cēsu iniciatīva atgriezt dzimtenē novadniekus Īrijā atrod dzirdīgas ausis

TVNET/TOP 10
Cēsu iniciatīva atgriezt dzimtenē novadniekus Īrijā atrod dzirdīgas ausis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Cēsu pašvaldības iniciatīva atgriezt dzimtenē emigrācijā dzīvojošos novadniekus Īrijā atradusi dzirdīgas ausis.

Pēc viesošanās Anglijas pilsētās Londonā un Pīterboro Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (V) apmeklēja Īrijas Karikmakrosu, kur, pēc Latvijas vēstnieka Īrija Ginta Apala sniegtās informācijas, dzīvo 300-400 bijušo Latvijas iedzīvotāju, daudzi no viņiem - cēsinieki. Cēsinieku lielā skaita koncentrācija tieši Karikmakrosā skaidrojama ar ķēdes migrāciju, kad cits citam palīdzējuši emigrēt uz Īriju – atrast mājokli un darbu.

Tikšanās laikā Īrijā vairāki aizbraukušie apliecinājuši, ka, pirms krāmēt koferus reemigrācijai, viņi vēlas saņemt iedrošinājuma grūdienu un apliecinājumu no savas bijušās pilsētas mēra.

Septiņus gadus Īrijā dzīvojošā Sigita Norvele ar ģimeni, tostarp ar Īrijā dzimušajiem bērniem, uz tikšanos ar Cēsu delegāciju ieradusies, jo pēc septiņiem svešumā nodzīvotajiem gadiem ir apņēmības pilna vasarā atgriezties Cēsīs pavisam. «Protams, tas nenāca no gaisa, mēs nodrošinām sev arī mazliet nākotni ar dzīvesvietu. Biznesu neesam uzsākuši, bet esam nopirkuši vēl īpašumus, ko dodam īrēt cilvēkiem. Domāju, ka sākumam varbūt būs," sacīja Norvele. Viņa apzinās grūtības pierast atkal pie Latvijas zemās algas, bet lēmums atgriezties esot nemaināms.

Uz Īriju atbraukušo Cēsu novada domes delegāciju pārsteidzis lielā skaita emigrantu vēlme kļūt par uzņēmējiem. Secināts, ka vairumam potenciālo mājās braucēju ir aktīvas stratēģijas, lai nebūtu jānonāk pabalstu lūdzēju lomā vai trūcīgo statistikā. «Protams, tie nav simti un tūkstoši, bet katrs, kas atgriežas, tā ir ļoti liela vērtība priekš mums,» sacīja Rozenbergs.

Vidzemes pašvaldības pārstāvji norāda, ka tieši šogad Cēsīs kā sēnes pēc lietus saradušies apģērbu veikali, kafejnīcas un skaistumkopšanas saloni, ko atvēruši no Anglijas un Īrijas reemigrējušie cēsinieki.

«Patlaban pašvaldība ir spējīga palīdzēt katram individuāli. Jebkurš, kas griezīsies pašvaldībā, tiks sadzirdēts, un katram varam palīdzēt viņa konkrētajā lietā – vai tas būtu padoms par mājokli, vai padoms par sociālajiem pabalstiem vai skolām un uzņēmējdarbības iespējām. Pēc Lielbritānijas brauciena mēs esam palīdzējuši konkrētām ģimenēm un konkrētam skaitam,» sacīja Cēsu novada domes attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.

Kā pastāstīja 13 gadus Īrijā dzīvojošā bijusī cēsniece Dace Jurgena, viņas ģimene iegādājusies un restaurējusi namu Cēsu vecpilsētā. «Sākumā plāns ir izīrēt tās telpas salonam un tālāk jau redzēs, kā būs. Ar laiku gribētos braukt mājās, gribētos savu tā kā maziņu viesu namu. Paši sev saimnieki. Gribas atvērt savu biznesu. Ir plāni, bet laiks rādīs, tieši kas tas būs, ko mēs darīsim,» sacīja Jurgena, kura ar vīru pametīs Dublinu par labu Cēsīm, kad būs uzkrāts pietiekami biznesa iedzīvināšanai.

Tiesa gan, ne visi šajā Īrijas pilsētas Karikmakrosas fabrikās un noliktavās strādājošie cēsinieki jūtas gatavi atgriezties un kļūt par uzņēmējiem. Tamdēļ viņiem galvenie jautājumi bija par algu apmēriem uzņēmumos Vidzemē.

Tikšanās laikā ar Cēsu pašvaldības delegāciju tikai iezīmēti arī vairāki faktori, kas kavē lēmumu pieņemšanu par atgriešanos dzimtenē. Viens no tiem - īres mājokļu pieejamības trūkums Cēsīs, kam pašvaldības vadītājs pagaidām ātru risinājumu gan neredz. Atgriešanos Latvijā patlaban bremzējot arī tas, ka darba vakanču portālos Latvijā nav obligāti jānorāda mēnešalga, turklāt darba devēji nevēloties veikt attālinātas darba intervijas internetā ar «Skype» starpniecību. Arī sociālā aprūpe Latvijā joprojām esot vāja.

Tāpat tiek norādīts uz Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) nedraudzīgo attieksmi. Šo aspektu akcentēja arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, norādot, ka uzklausot emigrantu sūdzības, ka VID katru cilvēku uzskatot par noziedznieku.

Kā norāda raidījums, Cēsis ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kas tik mērķtiecīgi cenšas panākt savu uz ārzemēm emigrējušo novadnieku atgriešanos. Vasarā tika izstrādāts speciāls reemigrācijas plāns novada līmenī, sākta veidot datubāze par cēsiniekiem pasaulē, speciāli deleģēti domes darbinieki, kuri palīdz reemigrantiem integrēties atpakaļ Cēsīs. Tostarp ir speciāli skolotāju asistenti reemigrantu bērniem. Tāpat emigranti aicināti Īrijā uzkrāto naudu investēt uzņēmumu atvēršanā Cēsīs.

Latvijas vēstnieks Īrijā apliecina, arī citas Latvijas pašvaldības domā šajā virzienā. «Protams, Īrijā būtu svarīgi, ka mēs varētu apbraukāt dažādas Īrijas vietas, dažādas pilsētas, uzrunāt cilvēkus no visām Latvijas pusēm, lai viņi jūtas piederīgi,» sacīja Apals.

Apzinoties, ka šādai tiešajai komunikācijai ar emigrācijā dzīvojošajiem novadniekiem ir daudz lielāka pievienotā vērtība nekā bezpersoniskam reemigrācijas plānam valsts līmenī, Cēsu novada dome nākamo braucienu varētu veikt uz Vāciju, Dāniju vai Norvēģiju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu