Pēc arhibīskapa teiktā, katoļiem ir jāaizlūdz par mieru, bet vienlaikus arī jābūt pietiekami labi informētiem par ģeopolitisko situāciju.

«Mēs atrodamies pie frontes līnijas, un Krievija ir skaidri parādījusi savus nodomus. Lai gan mēs jūtam NATO atbalstu, tomēr

viņš uzsvēris.

«Rietumi pilnībā neapzinās, ka arī šeit norisinās tāds pats informācijas un propagandas karš kā tas, kam sekoja karadarbība pret Ukrainu,» piebildis arhibīskaps.

«Trīs Baltijas valstis ir relatīvi mazas un spiedienu uz tām var izdarīt vieglāk nekā uz Ukrainu,» viņš norādījis.

Grušs atgādinājis, ka pēdējā gada laikā Lietuva pieredzējusi Maskavas sankcijas un informatīvās kampaņas, kas atgādina Kremļa rīcību 1990.gadā pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas.

«Iespējams, aukstais karš palicis vēsturē, bet mums nederētu būt naiviem un aizmirst pagātni. Viena no lielākajām bīstamībām ir ieslīgt pašapmierinātībā un uzskatīt, ka mums nekas vairs nav jādara miera labad. Dalība NATO dod mums mierinājumu, (..) bet daudzie okupācijas un apspiešanas gadi iemācījuši lietuviešiem saprast Krievijas mentalitāti. Mēs zinām -

viņš uzsvēris.

Rietumu politiskie līderi neapzinās situācijas nopietnību

Aģentūra citē arī Viļņas Universitātes militāro jautājumu ekspertu Deividu Šleķi, kas uzskata, ka Rietumu eksperti par pašreizējām Krievijas aktivitātēm ir labi informēti, bet politiskie līderi, šķiet, nav pilnībā aptvēruši situācijas nopietnību. Viņš norādījis, ka Baltijas valstu amatpersonas vairākkārt brīdinājušas par jaunu Krievijas agresiju, bet no partnervalstīm Eiropas Savienībā un NATO saņēmušas apsūdzības «vajāšanas mānijā un pārspīlētā reakcijā».

«Tagad kļuvis skaidrs, ka mums bijusi taisnība, tomēr daudzi Rietumu līderi joprojām pūlas izprast, kas notiek Krievijā,» viņš piebildis.