Republikāņa Donalda Trampa vai demokrāta Bērnija Sandersa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās var vērst ASV ārpolitiku izolacionisma virzienā, kas nebūtu izdevīgi Baltijai, atzīts Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījumā «Drošības riski Baltijas valstīm pēc ASV prezidenta vēlēšanām».
Tajā norādīts, ka
abi kandidāti vēlas samazināt ASV iesaisti pasaulē un kritizē sabiedrotos par nevēlēšanos pietiekoši maksāt pašiem par savu drošību.
Tramps prezidenta amata kandidātu vidū ir vispozitīvāk noskaņots uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Savukārt Sanderss ir kritiskāks - ir atbalstījis sankcijas pret Krieviju, tomēr vēsturiski ir bijis pret Baltijas valstu iekļaušanu NATO un nevēlas izmantot militāru spēku ārpolitikā.
Tramps atbalsta reālismā balstītu ASV izolacionismu, pēc iespējas mazāku ASV iesaisti pasaulē. Pētījumā norādīts, ka Tramps vēlas stiprināt ASV militāro varenību, fokusējot to primāri, lai aizsargātu tikai ASV teritoriju, nevis risinātu visas pasaules problēmas, vai rūpētos par sabiedrotajiem, kuri paši nav gatavi maksāt par savu drošību.
Pētījumā atzīts, ka
Trampa ārpolitikas platforma ir pretrunīga.
Tramps vēlas «vadīt brīvo pasauli, ar atbilstošu bruņojumu un finansējumu» ASV bruņotajiem spēkiem. Vienlaikus Trampa uzskati paredz vēl mazāku ASV lomu pasaulē nekā līdz šim. Tramps kritizē Obamu, gan par to, ka viņš ir darījis pārāk maz ārpolitikā, piemēram, Sīrijā un attiecībās ar Ķīnu, gan par to, ka viņš ir pārāk aktīvi iesaistījies Ēģiptē un Lībijā. Tramps kā prezidents vēlas atjaunot «iztukšotos» bruņotos spēkus un vadīt brīvo pasauli, bet vienlaikus ir kritisks par ASV kā «pasaules policistu» un vēlas, lai ASV sabiedrotie spēlē daudz lielāku lomu pasaulē.
Tramps ir arī kritisks pret ASV aliansēm un drošības garantijām.
Viņš uzskata, ka ASV resursi ir izplesti pārāk plaši un sabiedrotie nemaksā savu pienācīgo daļu par drošību. Tādēļ nepieciešams atjaunot ASV militāro un ekonomisko spēku, ko vajag izmantot gan pret pretiniekiem, gan lai motivētu sabiedrotos.
Eiropa, pēc Trampa domām, pati spētu parūpēties par savu drošību bez ASV.
Viņš it īpaši izceļ, ka tikai četras no 28 NATO valstīm tērē nepieciešamos 2% no IKP aizsardzībai un atklāti pasaka, ja šīs valstis nemaksās par savu aizsardzību, «ASV jābūt gatavām ļaut šīm valstīm pašām aizstāvēt sevi». Tomēr
Tramps netaisās atteikties no NATO. Viņš vēlas, lai NATO sabiedrotie tērē pietiekami daudz aizsardzībai un vēlas arī piešķirt jaunu misiju aliansei.
Pētījumā arī atzīts, ka
nav skaidrs, cik lielā mērā Trampa uzskatus ietekmē tēzes par civilizāciju sadursmi, bet Rietumu civilizācijas pretstatīšana pārējai pasaulei ir bīstama tendence,
kas var novest pie saspīlētām attiecībām ar valstīm, kuras nepieder Rietumu civilizācijai. Par piemēru, arī Krievijas līderi piekrīt civilizācijas sadursmju tēzei un skatās uz pasauli šajās kategorijās. Tramps uzskata, ka nepieciešams atjaunot ASV bruņotos spēkus, jo pretinieki ASV vairāk nerespektē.
Par spīti plaši izplatītajam apgalvojumam, ka Tramps pozitīvi vērtē Krievijas prezidenta Vladimira Putina valsts vadības stilu un atbalsta Krieviju, viņa pozīcija pret Krieviju «tomēr ir niansētāka». Tramps apzinās, ka ASV un Krievijas starpā pastāv nopietnas atšķirības uzskatos, uz Krieviju jāskatās ar «atvērtām acīm». Tomēr pēc viņa domām abas valstis nav neizbēgami pretinieki un ir nepieciešams sadarboties jautājumos, kur abām valstīm ir līdzīgas intereses, piemēram, cīņā pret radikālā islāma terorismu.
Pētījumā secināts, ka republikāņa Donalda Trampa vai demokrāta Bērnija Sandersa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās var pavērst ASV ārpolitikas kursu izolacionisma virzienā. Abi kandidāti uzskata, ka ASV globālā loma ir jāsamazina. ASV sabiedrotie nemaksā pietiekami par drošību, viņiem ir nepieciešams pašiem parūpēties par saviem drošības izaicinājumiem, nevis izmantot ASV bruņoto spēku vairogu. Abi kandidāti uzskata, ka ASV nav jācenšas mainīt politiskos režīmus nedemokrātiskās valstīs. Tomēr Sanderss nevēlas sadarboties ar diktatoriem, kamēr Tramps ir gatavs ar viņiem vienoties gadījumos, kad tas ir ASV interesēs. Abi kandidāti vēlas samazināt ASV bruņoto spēku lomu pasaulē un uzskata, ka ASV bruņoto spēku pirmā prioritāte ir aizstāvēt ASV teritoriju.
Trampa un Sandersa uzskati raisa bažas no Austrumeiropas un Latvijas skatupunkta.
No visiem ASV prezidenta amata kandidātiem Tramps ir vispozitīvāk noskaņots uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Sanderss ir kritiskāks pret Putinu un ir atbalstījis sankcijas pret Krieviju, tomēr viņš vēsturiski ir bijis pret Baltijas valstu iekļaušanu NATO un nevēlas izmantot militāru spēku ārpolitikā un arī attiecībās ar Krieviju. Abi kandidāti, it īpaši Tramps, ir kritiski pret NATO valstu nevēlēšanos tērēt pietiekamus līdzekļus savai drošībai.
Šādi uzskati raisa pamatotu satraukumu Austrumeiropas valstīs, pausts pētījumā.
