ASV filmu studijas "Hallmark Hall of Fame" topošās mākslas filmas "Irēnas bērni" ("Miss Irena’s Children") filmēšanā Rīgā piedalījās vairāk nekā 2000 latviešu, informēja aktieru atlases pārstāve Iveta Dortāne.
ASV televīzijas filma "Irēnas bērni" (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šie cilvēki lielākoties būs redzami filmas masu skatos, taču no atlases provēm Latvijā izvēlētas arī vairākas personas, kurām šajā filmā tiks uzticētas mazas lomas. "Masu skatos piedalīsies tikai cilvēki no Latvijas, bet uz lomām kandidēja dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Anglijas, Kanādas un ASV. Lomas, tai skaitā bērnu lomas, ir paredzētas ap 100, bet no Latvijas šīs lomas tiks uzticētas ap 20 cilvēkiem, tai skaitā bērniem," sacīja Dortāne.
No Latvijā zināmajiem aktieriem topošajā filmā piedalīsies Leonīds Grabovskis, Vilis Daudziņš, Didzis Eglītis, Imants Vekmans un citi. "Liels prieks ir par mūsu bērniem, kuri ir saņēmuši lomas. Uz vienu no tādām lielām puišu lomām kandidēja dalībnieki no vairākām valstīm, un liels prieks mums ir par to, ka šī loma tiks uzticēta tieši puisim no Latvijas," sacīja Dortāne.
Starp filmas masu skatu dalībniekiem būs arī aptuveni 800 bērnu. Kā norādīja Dortāne, masu skati šajā filmā būs arī kā mazas epizodiskas lomiņas, kur cilvēkam nebūs jārunā teksts, bet būs jāprot sevi parādīt.
Līdz 22.decembrim ASV filmu studija "Hallmark Hall of Fame" Rīgā un tās apkārtnē uzņēma filmu "Irēnas bērni". Rīgas vēsturiskā arhitektūra - ielas, namu pagalmi un Vecrīgas ēkas - ir izvēlēta par piemērotākajiem filmēšanas objektiem astoņu valstu konkurencē.
Filmas "Irēnas bērni" stāsts sākas 1941.gada rudenī. Pirms Varšavas geto kļuva par slēgto teritoriju visiem, izņemot sanitāros darbiniekus no Varšavas Veselības nodaļas, Irēna Sendlere organizēja domubiedru grupu. Tās pārsvarā bija sievietes, kuras, riskējot ar savu dzīvību, slepus izveda ebreju bērnus no geto. Kad vācieši slēdz ieeju geto, Irēnai Sendlerei un viņas līdzgaitniekiem nākas meklēt jaunus, vēl bīstamākus ceļus bērnu glābšanai. 1942.gada vasarā vācieši sāk geto "likvidāciju". Vienas dienas laikā vairāk nekā 6000 ebreju tiek nosūtīti uz netālo Treblinkas nāves nometni. Irēnas Sendleres centieni tiek gandrīz apstādināti, kad vācieši pārņem savā kontrolē visas sabiedriskās organizācijas Varšavā. Pagrīdes organizācija Zegota, poļu patriotu grupa, kas centās izglābt ebrejus, zina par Irēnas Sendleres gaitām. Viņi iegūst finansiālu atbalstu no poļu valdības un lūdz Sendleri, lai viņa turpina savu darbību, vadot Zegota bērnu nodaļu. Laikā, kad 1943.gada vasarā nacisti likvidē geto, Sendleres darbības lauks ebreju bērnu glābšanā paplašinās. Rudens beigās viņa tiek notverta, pratināta un spīdzināta gestapo. Viņas nāvessoda izpildīšanas dienā Sendleri atbrīvo Zegotas pārstāvji.
Topošajā filmā Oskara balvas saņēmēja aktrise Anna Pakvina tēlos Irēnu Sendleri - jaunu poļu sievieti, kas Otrā pasaules kara laikā izglāba tūkstošiem ebreju bērnu.
2007.gadā Irēna Sendlere tika nominēta Nobela Miera prēmijai. Viņa nomira šā gada maijā 98 gadu vecumā.
Filmas režisors un scenārija autors ir Džons Kents Harisons, kurš veidojis scenāriju pēc Annas Mieskovskas grāmatas "Holokausta bērnu māte: Irēnas Sendleres stāsts" motīviem.
Par filmas māksliniecisko pusi rūpējas divi poļu izcelsmes amerikāņu kinoprofesionāļi - galvenais mākslinieks Valdemārs Kalinovskis un operators Jerži Zielinskis. Savukārt filmas izpildproducenti ir Brents Šīlds un Džefs Mosts no "Gillham Road Productions", kuriem ir liela pieredze radošo procesu vadīšanā un filmu ražošanā televīzijas un kino jomā daudzu gadu garumā.
Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada maijā CBS TV kanālā.