Papildu naudas piešķiršana izglītības nozarei kopumā nebūs panaceja ekonomiskās izaugsmes veicināšanai - ir vairāk jāstimulē izcilie studenti, šodien forumā «Kā sekmēt pētniecības un augstākās izglītības ieguldījumu izaugsmē un konkurētspējā?» pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Zināšanu un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šleihers.
Viņš uzteica Latvijas panākumus, kas uzsver talanta nozīmi sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, no kā varētu mācīties arī citas valstis. «Indivīda labklājība ir atkarīga no tā, ko viņš pats var izdarīt,» piebilda OECD eksperts.
Latvija pēc ekonomiskās krīzes arī ir pierādījusi, ka no grūtībām nevar izkāpt mākslīgi vai atpirkties par lielu naudu, bet to var izdarīt, savedot kopā prasmīgus un zinošus cilvēkus, kuri palīdz izvest valsti no krīzes. Tieši šādi gudri cilvēki veicinās ekonomisko labklājību valstī, pauda Šleihers.
OECD arī ir gandarīta, ka pētniecība un inovācijas ir prioritāte, jo visa pamatā ir izglītoti cilvēki. Turklāt šodienas investīcijas šo jomu izaugsmē ir kapacitāti veicinošs faktors nākotnē. Vienlaikus gan Šleihers uzsvēra, ka liela finansējuma ieguldīšana vienkārši izglītībā nebūs panaceja. Tā vietā ir jādomā, kā vairāk stimulēt izcilos studentus, kā uzlabot pētniecības un mācībspēku kvalitāti. «Izmantojiet laiku, lai padomātu, vai visiem ir piekļuve augstākajai izglītībai. Ir jauni cilvēki, kuriem ir vajadzīga otra iespēja, jo viņiem trūkst piekļuves augstākajai izglītībai,» rosināja eksperts. Arī uzņēmējiem ir jābūt gataviem investēt savu darbinieku zināšanās, viņš piebilda.
Latvija jau patlaban ir konkurētspējīga, taču ir jautājums, vai tā tas būs nākotnē. Kā viens no ieteikumiem no OECD eksperta puses izskanēja vājo un fragmentāro spēlētāju finansēšanas pārtraukšana. Tāpat būtu jādomā par viedo specializāciju - kā uzlabot šo sistēmu, iekļaujot pasākumus, lai konsolidētu Latvijā pastāvošo sadrumstaloto pētniecības sistēmu.
«Mēs ceram, ka jūs nākotnē pilnībā pierādīsiet savu potenciālu inovācijās un tehnoloģijās,» teica Šleihers, aicinot arī nodrošināt, ka viena augstākās izglītības iestāde nedarbojas kā vientuļa sala, un domāt, kā celt stratēģiskās līderības un pārvaldības kapacitāti. Noslēgumā Šleihers aicināja nenovērtēt par zemu tos cilvēkus, kuri būs pamatā reformu ieviešanai.
