Nervi čupā, pašapziņa grīdā — īstākais mobings...

Kas tad īsti ir šie no Rietumu darba tirgus pārceļojušie jēdzieni? Vācu zinātniece Konstance Halta uzskata, ka mobings ir pret kādu cilvēku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka viņš pamet darbu vai nesaņemtu solīto paaugstinājumu.

Amerikāņi norāda, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai kolēģu puses. Tas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju — pat psiholoģisku traumēšanu. Ir gadījumi, kad cilvēks ne tikai pamet darbu, bet ir spiests ārstēties (vai ļaunākajā gadījumā — izdara pašnāvību).

Konkurence un citādi domājošais

Lai cik arī būtu dīvaini, bieži mobinga upuri ir tieši spēcīgākie darbinieki — spilgtas, radošas personības, kas rada draudus jeb konkurenci kolēģiem (vai pat vadītājam). Viens no galvenajiem mobinga cēloņiem ir drakoniskā konkurence un tās izraisītais stress. Otrs — cilvēks ir pārāk atšķirīgs no pārējiem ar savām personības iezīmēm, uzskatiem, vērtībām. Viņš neatbilst organizācijas, uzņēmuma standartkultūrai. Upuris parasti neinteresējas par tenkām, neiesaistās baumošanā, nerunā žargonā, ģērbjas neierasti esošajai videi.

Kāda pazīstama uzņēmuma personāldaļas vadītāja RB pastāstīja konkrētu gadījumu. Arī šajā uzņēmumā starp strādājošajiem valda ļoti spēcīga konkurence un bieži talkā nāk psiholoģiskā ietekmēšana. Proti, vienai darbiniecei kolēģes izgāzušas svarīgu prezentāciju. Tas noticis tā: pirms pasākuma, viņai dzirdot, tika pārrunāts, par kādu zosi šo sievieti uzskatot priekšniecība... Savukārt kāda cita sieviete no darba aizvesta ar ātro palīdzību — kolēģes viņu publiski apvainojušas nepatiesu ziņu sniegšanā un melošanā klientam. (Piebildīsim, ka speciāliste vēlējās saglabāt anonimitāti, jo konsultējusi cietušo par viņas tiesībām vērsties tiesā.)

Kā pierādīt?

Diemžēl mobinga gadījumos pierādījumu puse ir tā problemātiskākā... Ja cilvēku apvaino citu kolēģu klātbūtnē, tas, protams, ir pierādāms. Te nu atliek tikai cīnīties par savām tiesībām.

Cilvēktiesību biroja, kā arī Valsts darba inspekcijas pārstāvji bieži stāsta: cilvēki atnāk pie viņiem, izstāsta savu situāciju, pakonsultējas — un viss. Uz tiesu iet viņi negrib, jo baidās zaudēt darbu.

Ja mobings notiek vēstuļu formā, e-pastā, tad upuris var krāt pierādījumus, bet pēc tam tos vērst tiesā pret pāridarītājiem. Tiesa var piespriest publisku atvainošanos (ja upuris pieprasa) un morālo kompensāciju.

Jāmeklē likumos

Latvijas likumdošanā par psiholoģiskā terora sekām nekas nav teikts. Tai pašā laikā minētā personāla speciāliste iesaka vērsties pie jurista un meklēt likumos. Viņa ir atradusi pantus, kas derēs mobinga un bosinga upuriem.

28. pants Darba likuma otrajā daļā vēsta: viens no darba devēja pienākumiem, ko tas uzņemas kopā ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Satversmes 94. pants — aizstāv personas tiesības uz neaizskaramību. Ja priekšnieki vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu, tiek pārkāpta personas neaizskaramība.

Fiziskās kaites

Vācijas zinātnieki ir apkopojuši informāciju, ar kādām kaitēm sirgst cilvēki, kuri cieš no psiholoģiskā terora darbā. Vācijā pēc kāda apjomīga mediķu pētījuma par mobingu uzņēmumiem bija iespēja iegādāties plakātus un uzlīmes, kas vēstīja, ka viņu kolektīvā psiholoģiskais terors ir sveša parādība.

Slimību TOP 5:

• kuņģa čūla;
• psihiskās slimības (to skaitā smaga depresija);
• asinsspiediena svārstības;
• infarkts;
• muskuļu krampji.

Mobinga un bosinga pamatizpausmes:

• pastāvīga kritika darbā;
• aprunāšana;
• baumošana;
• ignorēšana, nesarunāšanās;
• mutiski un telefoniski draudi;
• ņirgāšanās par kādu fizisku trūkumu vai izskatu;
• stulbu un bezjēdzīgu pienākumu uzdošana;
• neizpildāma uzdevuma uzdošana.

Mobings — darbinieku īstenots psiholoģiskais terors pret kolēģi. Bosings — darba devēja īstenots psiholoģiskais terors pret padotajiem.