Rīgas pilī 34 personām pasniedz Valsts augstākos apbalvojumus (22)

Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri tika ieceltas divas personas: par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā - atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Kalniņš un par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā - Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors, vēstnieks Ints Upmacis.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem tika ieceltas 27 personas. Par izcilajiem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē apbalvojums piešķirts divkārtējam Paraolimpisko spēļu čempionam diska mešanā Aigaram Apinim un par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, par nopelniem sabiedriskajā un kultūras darbā - dzejniekam un publicistam Viktoram Avotiņam.

Par nopelniem Latvijas kultūrā un koka arhitektūras saglabāšanā apbalvojums tika pasniegts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras ekspertu padomes vadītājam, arhitektam Pēterim Blūmam, par nopelniem veselības aprūpē, ārstniecībā un medicīnas izglītībā - ķirurgam, Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājam, medicīnas doktoram, Rīgas Stradiņa universitātes endokrīnās ķirurģijas profesoram Viesturam Bokam.

Par nopelniem Latvijas sportistu, olimpisko spēļu dalībnieku sasniegumu kaldināšanā un olimpiskās kustības attīstībā Latvijā apbalvojumu Zatlers pasniedza Latvijas Olimpiskās delegācijas galvenajai ārstei Līgai Cīrulei un par nopelniem sabiedriskajā darbā, latvietības uzturēšanu un Latvijas tēla veidošanu un spodrināšanu Austrālijas latviešu sabiedrībā - latviešu sabiedriskajam darbiniekam Austrālijā, ilggadējam Latvijas Goda konsulam Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Austrālijas ziemeļu teritorijā Jānim Daliņam.

Par nopelniem Latvijas kultūras mantojuma kā Eiropas kultūras mantojuma daļas saglabāšanā un popularizēšanā pasaulē Zatlers apbalvojumu pasniedza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam, arhitektam Jurim Dambim un par īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā - bijušajam Latvijas Tautas frontes VEF nodaļas vadītājam Dainim Dandēnam.

Par nopelniem Latvijas mūzikas dzīvē un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē apbalvojumu saņe''ma SIA "Hermaņa Brauna fonds" direktore un pianiste Inna Davidova un par mūža darbu šķēpmešanas sporta attīstībā, Latvijas jaunās šķēpmetēju paaudzes audzināšanā un sportistu starptautisko sasniegumu kaldināšanā - Rīgas Vieglatlētikas skolas trenere Valentina Eiduka.

Par nopelniem kultūras darbā un tautas kultūras mantojuma saglabāšanā un nodošanā jaunākajām paaudzēm Valsts prezidents apbalvojumu pasniedza Tautas tērpu centra "Senā Klēts" vadītājai Marutai Grasmanei un par nopelniem Latvijas glezniecībā - gleznotājai Helēnai Heinrihsonei.

Par aktīvu sabiedrisko darbību, par nopelniem valsts kultūrpolitikas veidošanā un veiksmīgu radošo darbību latviešu literatūrā apbalvojumu saņēma rakstniece Nora Ikstena un par mūža darbu Latvijas mūzikas dzīvē, ērģeļmūzikas un klavesīna spēles popularizēšanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavesīna klases docente Aina Kalnciema.

Par nopelniem vides zinātnes attīstībā un vides aizsardzības sistēmas izveidē Latvijā apbalvojums tika pasniegts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājam, habilitētam ķīmijas doktoram, profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim Mārim Kļaviņam, bet par nopelniem vizuālās komunikācijas mākslas virzienu studiju attīstībā Latvijā un ieguldījumu pedagoģiskajā darbā - māksliniekam, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas katedras profesoram, Digitālās tehnoloģijas laboratorijas vadītājam Ojāram Pētersonam.

Par nopelniem Latvijas arhitektūras attīstībā un Latvijas pilsētu kultūras telpas attīstībā un pilnveidošanā Valsts prezidents apbalvojumu pasniedza arhitektam un uzņēmējam, AS "UPB holdings" prezidentam Uldim Pīlēnam un par nopelniem sabiedriskajā darbā, par mūža ieguldījumu labdarībā, par atbalstu Latvijas jauniešu izglītības veicināšanā - latviešu sabiedriskajam darbiniekam, kultūras un izglītības mecenātam Adolfam Arvīdam Sīlim.

Par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē apbalvojumu saņēma olimpiskais vicečempions un pasaules čempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs un par nopelniem Latvijas valsts vēstures notikumu aktualizēšanā un skaidrošanā un Latvijas vārda nešanu pasaulē - pilnmetrāžas dokumentālās filmas "Padomju stāsts" scenārija autors un režisors Edvīns Šnore.

Par spilgtu radošo darbību Latvijas mūzikā un klasiskās mūzikas popularizēšanā Latvijā un pasaulē Zatlers apbalvojumu pasniedza diriģentam, obojistam, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē un par izciliem sasniegumiem sportā un Latvijas tēla spodrināšanu pasaulē - olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā, pasaules un Eiropas čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam.

Par nopelniem kora dziedāšanas sekmēšanā, latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību un pilnveidošanu valsts un starptautiskā mērogā apbalvojums tika kordiriģentam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas katedras vadītājam, docentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam, Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas Kora nodaļas vadītājam un zēnu kora diriģentam Romānam Vanagam, bet par nopelniem olimpiskās kustības un BMX riteņbraukšanas klubu sistēmas attīstībā Latvijā - Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Aldonim Vrubļevskim.

Par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un īpašiem nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā apbalvojums tika pasniegts ilggadējai Dailes teātra aktrisei Dinai Tonei Kuplei un par nopelniem bērnu literatūrā un tās popularizēšanā - dzejniecei, žurnāla "Rīgas Laiks" redaktorei Inesei Zanderei.

Par ilggadēju un panākumiem bagātu darbību Latvijas koru kultūras pilnveidošanā un popularizēšanā Valsts prezidents apbalvojumu pasniedza kordiriģentam, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsdiriģentam un Goda virsdiriģentam Jānim Zirnim.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri tika iecelts Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris, Latvijas čempions, pasaules junioru čempions, pasaules vicečempionam BMX riteņbraukšanā Ivo Lakučs par izcilo devumu un sasniegumiem sportā, pašaizliedzīgo darbu BMX sporta attīstībā Latvijā un jauno sportistu audzināšanā.

Par Viestura ordeņa virsnieku tika iecelts Norvēģijas Karalistes Bruņoto spēku pulkvežleitnants Jūerns Ēriks Berncens par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā.

Savukārt par Atzinības krusta komandieri tika iecelts Latvijas Goda konsuls Moldovā Valērijs Dragņevs par nopelniem Latvijas un Moldovas sadarbības veicināšanā un starpvalstu attiecību attīstībā un Dānijas Karaliskās bibliotēkas ģenerāldirektors Erlands Koldings Nilsens par nopelniem Latvijas un Dānijas sadarbībā kultūras un izglītības jomās.

Par Atzinības krusta kavalieri tika iecelts latviešu ārsts un ortopēds Kanādā Jānis Baumanis par nopelniem Latvijas medicīnas attīstībā un nesavtīgu praktiskās palīdzības sniegšanu Latvijas ārstu profesionālajā izaugsmē.

Ka ziņots, kopumā šogad par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 151 valsts apbalvojumu un to goda zīmes. Tie piešķirti apbalvotajiem četrās svinīgās ceremonijās Rīgas pilī. Šodien notika pēdējā no tām.

Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn.