Iekšlietu ministrs: Iekļaušanās Šengenas zonā ir lielākais izaicinājums pēc iestāšanās ES

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš

Latvijas iekļaušanās Šengenas zonā ir lielākais Latvijas izaicinājums pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), sacīja iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš kopā ar Lietuvas iekšlietu ministru pusnaktī uz abu valstu robežas atsēja lenti, tādējādi simboliski atceļot robežkontroli uz abu valstu robežas.

Segliņš atzina, ka īsā laika posmā ir paveikts brīžiem šķietami pat neiespējamais. Ministrs Latvijas pievienošos Šengenas zonai nosauca par Ziemassvētku dāvanu Latvijas iedzīvotājiem.

"Ceļojot no Maltas pie Vidusjūras līdz Norvēģijai pie Ziemeļu jūras, mēs varēsim justies kā vienotā valstī. Mums ir jābūt par to lepniem," teica iekšlietu ministrs. Segliņš atzina, ka pievienošanās Šengenai uztverama nopietni un pozitīvi. Viņš atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotājiem ceļojumu laikā vairs nevajadzēs ES valstu robežkontroles punktos uzrādīt pases.

Savukārt Lietuvas iekšlietu ministrs Reģimants Čupaila pauda cerību, ka robeža starp abām valstīm vairs nekad neaizvērsies. Viņš pauda pateicību visiem, kas devuši ieguldījumu vienotas Šengenas zonas izveidē. Viņš atcerējās, kā Vācijas iekšlietu ministram savulaik bijusi skeptiska nostāja par šo procesu un viņš neesot ticējis, ka jauno valstu iekļaušanos Šengenas zonā varēs paveikt tik īsā laikā.

Pēc lentes svinīgās atsiešanas un ministru uzrunām Valsts policijas orķestris nospēlēja ES himnu un sākās krāšņs salūts. Vēlāk pasākuma dalībniekus ar dziesmu priecēja Valsts robežsardzes koris.

Pēc robežkontroles atcelšanas no Lietuvas puses Latvijā pirmais iebrauca taksometra vadītājs no Latvijas. Viņš saņēma īpašu piemiņas zīmi no Latvijas robežsargiem. Savukārt no mūsu valsts Lietuvā pirmais iebrauca lietuvietis, kurš arī saņēma piemiņas zīmi un savas valsts iekšlietu ministra sveicienus.

Pasākumā piedalījās arī citi politiķi, piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC). Pasākumā piedalījās arī Latvijas vēstnieks Lietuvā un Lietuvas vēstnieks Latvijā, kā arī citi vēstnieki.

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš klātesošajiem sacīja, ka 17 gadu laikā Valsts robežsardze ir izgājusi cauri vairākiem nozīmīgiem etapiem. Robežkontroles punktā patlaban ir apskatāma fotogrāfiju izstāde par Latvijas un Lietuvas robežas attīstības vēsturi.

Svinīgo pasākumu vēroja kupls skaits mediju, to vidū bija arī daudzi ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Savukārt pasākuma vadītājs Ansis Bogustovs pauda prieku, ka Ziemassvētku vecītim būs iespēja pārvietoties Eiropā bez šķēršļiem.

Kā ziņots, līdz ar pievienošanos Šengenas līguma telpai atcelta robežkontrole uz Latvijas jūras un sauszemes robežām ar Lietuvu un Igauniju.

Turpmāk, izbraucot no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, kā arī iebraucot Latvijā no minētajām valstīm, personu un transportlīdzekļu robežpārbaudes vairs netiks veiktas. Tas nozīmē, ka personas varēs robežu šķērsot brīvi un bez apstāšanās, līdzīgi kā iebraucot no vienas Latvijas pilsētas citā.

Tāpat, sākot ar šodienu, uz Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas robežas personu pārvietošanās pāri "zaļajai" robežai atļauta jebkurā vietā.

Tāda pati personu kontroles atcelšana uz iekšējām gaisa robežām notiks 2008.gada 30.martā. Bagāžas kontrole uz iekšējām gaisa robežām saglabāsies arī pēc 30.marta, pamatojoties uz lidojumu drošības apsvērumiem.

Tomēr, dodoties uz jebkuru no Šengenas valstīm, arī turpmāk būs jāņem līdzi pase.

Vienlaikus ar Latviju, Igauniju un Lietuvu Šengenas līguma zonai šonakt pievienojušās arī sešas citas jaunās ES dalībvalstis - Polija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija un Malta.

Līdz ar to Šengenas līguma zonā kopš šodienas iekļautas kopā 24 valstis - Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īslande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Pamatojoties uz Latvijas pievienošanos Šengenas zonai, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki jau no šā gada 1.septembra izmanto Šengenas informācijas sistēmu (SIS) jeb vienotu datubāzi, kur apkopota plaša informācija par visām Šengenas valstīs meklējamām un pazudušām personām un objektiem, nozaudētiem un nederīgiem dokumentiem un ieročiem. Līdz ar šodienu SIS kļuvusi par lielāko informācijas sistēmu pasaulē.

Lai atbalstītu un pārraudzītu SIS, visās dalībvalstīs, arī Latvijā, ir izveidoti "SIRENE" nacionālie biroji, kuru uzdevums ir pārraudzīt, kā tiek ievadīti un izmantoti dati, nodrošinot sistēmā esošās datu informācijas apmaiņu, kad tiek konstatēta meklējamā vai kontrolējamā persona vai objekts.

Sākot ar šodienu, trešo valstu pilsoņi pēc speciālas Šengenas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas varēs ar to ieceļot un uzturēties arī Latvijā. Šīs personas varēs arī šķērsot Latvijas robežas no Lietuvas un Igaunijas vai uz tām tranzītā ar nosacījumu, ka personas uzturēšanās laiks Šengenas teritorijā nepārsniegs 90 dienas pusgadā.

Latvijas nepilsoņi bez vīzas Šengenas teritorijā var ceļot jau kopš 2007.gada janvāra, bet turpmāk Šengenas zonā brīvi pārvietoties ES dalībvalstīs varēs arī tie citu valstu pilsoņi, kuriem ir Latvijas uzturēšanās atļaujas. Izņēmums ir Lielbritānija un Īrija, kas nav Šengenas līguma valstis, tāpēc Latvijas nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, lai ieceļotu šajās valstīs, joprojām nepieciešama vīza.

Lai gan pievienošanās Šengenas zonai nozīmē pilnīgu pārbaudes atcelšanu uz Šengenas valstu iekšējām robežām, svarīgākie kontroles mehānismi tiks saglabāti. Piemēram, Valsts robežsardzes Imigrācijas dienests veiks regulāras imigrācijas pārbaudes visā valsts teritorijā. Tāpat arī tiks veiktas neregulāras imigrācijas pārbaudes tieši pierobežas teritorijās gar Šengenas līguma telpas iekšējām robežām.

Kā ziņots, galīgais lēmums par deviņu jauno ES dalībvalstu pievienošanos Šengenas līguma zonai tika pieņemts ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes laikā 2007.gada 6.decembrī Briselē.

Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā - Krieviju un Baltkrieviju, kļūs par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz Šengenas telpas ārējās robežas robežkontrole saglabāsies.

Uz augšu