Iesaka turpināt meklēt no prāmja "Estonia" bez vēsts pazudušos (7)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Igaunijas parlamenta īpašā komisija, kas pēta ieroču pārvadāšanu ar prāmi "Estonia", savā gala atzinumā valdībai rekomendē turpināt meklēt cilvēkus, kas vēl līdz šim pēc prāmja katastrofas tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, informē "EPL Online".

Jau ziņots, ka viena no īpašās komisijas loceklēm Evelina Sepa jau pirms komisijas atzinuma publiskošanas paziņoja, ka pietiekami daudz faktu liecina par to, ka prāmja "Estonia" kapteinis Avo Pihts, kā arī daudzi no prāmja pasažieriem joprojām ir dzīvi un tiek slēpti kaut kur Rietumos.

Avīzei "Postimees" Sepa paskaidrojusi, ka vairākiem šo cilvēku tuviniekiem pēc prāmja katastrofas ir zvanīts no slimnīcām un teikts, ka viņu tuvinieki ir izglābti. Kur viņi atrodas patlaban, parlamentāriete gan nemācēja sacīt.

Sepa skaidro, ka galapunkts, uz kurieni tika vesta kara tehnika, nav bijusi Zviedrija. Tādēļ viņa uzskata, ka prāmja kapteinis un pasažieri, visticamāk, atrodas tur, kur liecinieku aizsardzības programmas ietvaros viņus ir nosūtījušas "lielas un varenas, lai neteiktu - visuvarenas valstis".

Ka kuģa kapteinis varētu būt joprojām dzīvs, jau pirms krietna laika izteicās arī kapteiņa dzīvesbiedre, kas neilgi pēc prāmja katastrofas kādā Vācijas telekanāla ziņu sižetā esot viņu redzējusi iekāpjam ātrās palīdzības mašīnā. Pēc tam viņai nekādu informāciju par kapteini vairs nav izdevies atrast.

Komisijas gala ziņojumā arī sacīts, ka ar prāmi 1994.gada 14. un 20.septembrī tika pārvadāta kara tehnika un to darīja Zviedrijas kara izlūkošanas dienests "MUST".

Komisija secina, ka Igaunija ja ne līdz 1994, tad noteikti līdz 1991.-1992.gadam varēja tikt pie krievu kara spectehnikas un augstajām tehnoloģijām, par ko ļoti lielu interesi izrādīja dažādu valstu specdienesti. Komisija arī norāda, ka 1994.gadā šādas tehnikas pārvadāšana arī notika caur Igauniju.

LETA jau rakstīja, ka bijušais Zviedrijas kara izlūkošanas priekšnieks Eriks Rozanders apgalvojis, ka ieroču pārvadāšana ar prāmi "Estonia" notikusi pēc pašu igauņu lūguma.

Rozanders norādījis, ka uz Zviedriju vesta kara tehnika, lai zviedru eksperti to varētu izanalizēt, jo Igaunijā nav bijis iespējams izpētīt Krievijas elektroniku. Tādējādi Rozanders piebildis, ka Zviedrija tikai nākusi pretim igauņu vēlmēm.

Zviedri arī it kā esot sūtījuši uz Igauniju dokumentu ar kara tehnikas analīžu rezultātiem, taču jautājums, kāda tehnika īsti atradusies uz prāmja "Estonia", joprojām nav skaidrs, jo parlamenta īpašajai komisijai nav izdevies atrast minēto dokumentu, sacījis komisijas pārstāvis Jarno Laurs.

Zviedrijas vēstniecība paskaidrojusi, ka šāds dokuments nav sūtīts. Par dokumentu nekas nav zināms arī Igaunijas amatpersonām.

Rozandera apgalvojumu nav apstiprinājis arī neviens no komisijas aptaujātajiem cilvēkiem vai rakstveida avotiem. Paliek neskaidrs jautājums arī, kas pēc tam noticis ar kara tehniku un kurš no igauņiem bijis atbildīgs par tās pārvadāšanu.

Rozanders sacījis, ka par to atbildējis kāds no cilvēkiem, kurš bijis atbildīgs par valsts ārējo drošību. Precīzāku informāciju par šo cilvēku bijušais Zviedrijas kara izlūkošanas priekšnieks gan nav sniedzis.

Savukārt parlamenta izmeklēšanas komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav runa par kopīgu Zviedrijas un Igaunijas specdienestu operāciju. Komisija secinājusi, ka Zviedrija šo operāciju Igaunijas teritorijā ir veikusi bez Igaunijas ziņas.

Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.

Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu