Tulkojums latviešu valodā tapis triju tulkotāju – Anikas Frīdenbergas, Ingas Grezmanes un Ineses Dragūnes kopdarbā. Oriģinālilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Pētersons, kuram grāmatu grafika jau atnesusi pelnītu atzinību – Jāņa Baltvilka un "Zelta ābeles" balvas par ilustrācijām grāmatām "Mēnesim robs", "Zelta pods" un "Lāča Bruņa medības".

"Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es" pieder pie Stūrebijas stāstu cikla – šiem stāstiem Ulfs Starks vielu smēlies savas bērnības notikumos. Pasaule tajos tiek atainota no zēna skata punkta. Šajā grāmatā par vasaras brīvdienām, kas pavadītas šērās, risinās jautri, smieklīgi notikumi, bet tā stāsta par ilgām pēc mīlestības un pārsteidzošo mīlestības spēku. Šis mīlestības spēks Starka darbā ir vienlaikus gan kosmisks, gan komisks, par dziļām jūtām rakstnieks vēsta aizkustinoša farsa valodā. "Svenska Dagbladet" recenzente Kristina Hallberga Ulfa Starka izvēlēto stilu salīdzinājusi ar Čārlija Čaplina filmām: autors izmanto smieklus, lai stāstītu par ciešanām, un ļauj izjust patiesa prieka brīžus.

Tas, kurš mīl, ir gatavs uz visu, lai saņemtu pretmīlestību. Ulfs mīl Piju, bet meitene zēnu neievēro. Tāpat arī viņa vectēvs jau kopš jaunības dienām mīl vecmāmiņu, bet nekad nav saņēmis tādu mīlestību, pēc kādas visu mūžu ilgojies. Mīlestībā vienmēr ir kāds, kas mīl vairāk, – un tāpat tas ir arī draudzībā. Bet Ulfa draugam Pērsijam, kura klātbūtne Ulfam sākumā šķiet ļoti kaitinoša, piemīt tik liela pašaizliedzība un intuitīva gudrība, ka viņš gluži negaidīti spēj palīdzēt gan Ulfam, gan vecmāmiņai un vectētiņam, gan mežonīgajam zirgam Melnim. Grāmata "Mans draugs Pērsijs, Bufalo Bils un es" Zviedrijā 2004. gadā tika nominēta Augusta Strindberga balvai.

Grāmata izdota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Eiropas Komisijas atbalstu.

2005.gadā pēc grāmatas motīviem uzņemta filma.