Tuvojas svētku laiks, kad cilvēki tradicionāli pērk dāvanas saviem tuviniekiem un draugiem. Kā liecina statistika, jau rudenī bezdarbs Latvijā bija augstākais Eiropas Savienībā, un tas turpina kāpt, tāpēc Ziemassvētku vecīša grozs daudzās mājās būs krietni tukšāks nekā parasti.
Taču no otras puses, šis ir vērtību pārvērtēšanas laiks - psihologi atgādina, ka bērniem vislabākā dāvana ir kopīgi pavadīts laiks, un brīdina par smagajām sekām, ja bērniem netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
„Šis ir laiks, kad vairākas ģimenes ir nokļuvušas sarežģītā situācijā,” atzīst sociālā darbiniece un centra „Dardedze” konsultatīvās daļas vadītāja Laila Balode. „Tā vietā, lai pavadītu laiku ģimenē, vecāki, kas ir stresa pārņemti, izvēlas savu spriedzi mazināt, pavadot laiku ārpus ģimenes, tiekoties ar draugiem un stundām ilgi runājot par to, cik grūta ir dzīve.”
Speciālisti atgādina, ka ģimene, ikdienas kontakts ar tuviniekiem ir avots, kur ikviens var smelties vislielāko spēku, kā arī sniegt atbalstu cits citam. Psiholoģe Indra Majore Dūšele uzsver: „Bērniem vissvarīgākā ir tuvība ar vecākiem, ja tā ir, tad viņiem sociālās krīzes ir bijušas nebijušas.”
„Starp vecākiem un bērnu veidojas īpašas attiecības, kas ir pamats veselīgai un funkcionālai personības veidošanai. Ja šo attiecību nav, ir vērojamas nopietnas sekas bērna emocionālajā un uzvedības jomā,” atzīst centra „Dardedze” psiholoģe Laura Pirsko. „Bērnam var pasliktināties sekmes mācībās, rasties runas vai miega traucējumi, somatiskas saslimšanas, depresija. Arī atkarību izraisošu vielu lietošanas iemesls nereti ir tieši kontakta trūkums ar vecākiem.”
Speciālisti uzsver - ja vien starp vecākiem un bērniem ir tuvas attiecības, ja bērni un vecāki pavada kopā laiku, bērnu „neskars neviena krīze”, jo bērns jutīsies emocionāli drošs un pasargāts. „Tieši mīlestība ir vislielākā bērnu vajadzība, ko nevar aizstāt ne jauns mobilais telefons, ne dators. Reizēm vajag tik maz, lai bērni būtu laimīgi, - noderīgas idejas, kā parastā dienā pavadīt kvalitatīvu laiku kopā ar bērniem, var atrast arī centra „Dardedze” īpašajā Sirds siltuma kalendārītī,” aicina centra „Dardedze” vadītāja Agnese Megne.
Jautāta, ko viņai patīk darīt kopā ar bērniem, aktrise Agnese Zeltiņa atbild: „Ar bērniem man patīk darīt kopā visu. Pirms svētkiem tā ir piparkūku cepšana, dāvanu izgatavošana un iesaiņošana. Ar meitu mēs kopā apmeklējam filmas un tad redzēto analizējam; kopīgi gatavojam maltītes, iekārtojam un arī kārtojam māju. Kopā ar dēlu mēs spēlējam klavieres, veidojam kristālus, konstruējam piramīdas - darām visādas „puiku lietas”.”
„Kopā ar bērniem mēs pēc iespējas bieži pavadām laiku ārpus pilsētas - laukos, izbraukumos un pastaigās. Man šķiet svarīgi, lai bērni arī redz, ka gan pasākumus, gan pusdienas varam sarīkot sev paši, ne tikai nopirkt tos kā pakalpojumus,” saka „Hospitāļu ielas” grupas līderis Edgars Šubrovskis (meitai 12, dēlam - 5 gadi).
Savukārt radio „Skonto” programmu vadītājs Valdis Melderis katru vakaru savām meitām lasa pasakas un dzied dziesmas: „Vēl nesen viņas tik ļoti nespēja vienoties, ka esmu lasījis pamīšus - vienu rindkopu no "Pelnrušķītes", otru no "Sarkangalvītes". Pēc tam obligāti seko divas šūpuļdziesmiņas. Jo līdz šim viņām nekad nav izdevies vienoties par vienu. Luetai tā vienmēr ir "Circenīša Ziemassvētki", Elīzai kā nu kuro reizi - "Aijā, žūžū", "Velc pelīte" vai "Ik rīt zvaigzne riet". Ja meitas ļauj, es labprātāk velku sērīgo "Vakarā'i bāliņš gāja", jo tā viņas ieaijā visātrāk.” Viņš atzīst, ka ar nepacietību gaida, kad meitas paaugsies, jo tad „vakaros varētu kopīgi sēdēt pie tām daudzajām aizraujošajām galda spēlēm, kuras lielajā atvilktnē gaida savu uznācienu.”
Divu meitu (2 un 4 gadi) tētis - reklāmas speciālists un modes mākslinieks Sandijs Lūsēns stāsta, ka galvenokārt laiku kopā ar bērniem pavada, palīdzot viņiem apgūt ko jaunu un nebijušu: „Vasarā braucām ar mazajām pa upi, mācījāmies šaut ar loku, braucām sēņot un trijatā gleznojām. Lai gan gleznas sanāk ļoti abstraktas un pieaugušajiem bieži vien nesaprotamas, bērniem nekad nerodas jautājumi par to, kas attēlots. Interesanti, ka meitenēm ļoti patīk spēlēt spēles Iphonā un viņas to dara ļoti veikli - vienīgais trūkums, ka ekrāns ir par mazu. Tāpēc žēl, ka nav īsti Latvijā izglītojošu spēļu maziem bērniem, ko garajos ziemas vakaros spēlēt uz lielā datora ekrāna.”
„Savus trīs mazos zeperus (Marta 5,5, Rita 2,5, Dāvis 1) mēs parasti cenšamies izvest ārā no mājas katru nedēļas nogali,” saka žurnālists Ansis Bogustovs. „Visjaukākais veids, kā pavadīt laiku kopā, ir darīt jebko, kur iesaistīti var būt visi, tāpēc mēs esam aktīvās atpūtas cienītāji. Mūsu iemīļotākās izklaides vietas Latvijā ir Tērvetes dabas parks, Leļļu muzejs, Brīvdabas muzejs, Laumu dabas taka, Dabas muzejs un Leļļu teātris. Mēdzam kopā apmeklēt arī Lido bērnu pilsētiņu Spicē, jo tur var labi izlēkāt lieko enerģiju. Kopā redzētais un piedzīvotais ir arī jauku sarunu iemesls pirms gulētiešanas.”
„Manas un Amēlijas rotaļas ir ļoti ikdienišķas, tās balstītas uz pasaules izzināšanu un jaunu lietu apgūšanu. Mēs ar meitiņu dziedam kustību dziesmiņas, kuras viņa jau atpazīst un atkārto kustības līdz ar mani. Mēs liekam čučēt lelles un lāčus, tos aijājot. Viena no aizraujošākajām rotaļām ir ar bumbu, tā ir rotaļlieta, kuru viņa labi pazīst. Arī pastaigas ir ļoti nozīmīgas mums abām,” stāsta „Māmiņu kluba” redaktore Kristīne Virsnīte. „Mums, vecākiem, nav jāpārcenšas, mēģinot bērnam piedāvāt izklaides, kas nav atbilstošas viņa vecumam. Taču, kad Amēlija paaugsies, tad gan iesim uz teātri un koncertiem. Bērni ļoti vēlas, lai mamma un tētis iesaistās viņu nodarbēs, palīdz salikt puzli vai cep pankūkas rotaļu virtuvē. Galvenais baudīt kopā būšanu un gūt prieku, rotaļājoties ar bērniem, jo šī reizē ir pieaugušo iespēja atgriezties bērnībā un to no sirds izbaudīt.”
„Tuvojoties gadu mijai, katrs no mums sev kā allaž kaut ko solīs – vairāk laika veltīt ģimenei, atmest kādu kaitīgu ieradumu vai kļūt slaidākiem par pāris kilogramiem. Ģimene noteikti ir daudz nozīmīgāka par jebko citu. Taču arī es neesmu starp tiem, kuri ļoti daudz laika pavadītu kopā ar saviem mīļajiem, kas manī rada skumjas sajūtas. Patiesībā mazam bērnam nav nepieciešamības pēc noteiktām rotaļām vai atrakciju parku apmeklējumiem, visbūtiskākais viņiem just māmiņas tuvumu, zināt, ka viņa ir līdzās. Tas rada drošības sajūtu, kuru nespēj aizstāt neviens cits cilvēks,” atzīst Kristīne Virsnīte.
