Kuri ir mūsu sporta varoņi?

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Pilnīgi droši var teikt, ka pēdējos gados pasaules tālrādēs un globālajās plašsaziņās nekad Latvijas vārds nav tā daudzināts kā rādot, rakstot un runājot par leģendāro maratonskrējēju Helenu Prokopčuku (vidū), kas apbrīnota visas pasaules merogā. Lūk, Latvijas sporta karaliene ar savu princi (dzīvesbiedru un treneri Aleksandru) un raksta autoru, kas organizēja pirmās pēckara aptaujas, sporta laureātu kandidātu izraudzīšanas cermonijā.

Kopš vissenākajiem laikiem cilvēki sacentās daudzās un dažādas jomās, allaž cenšoties būt labākie, pirmie. Tikpat sena un vēl plašāka ir interese par tiem, kas tiek atzīti par labākajiem, izcilākajiem. Īpaši kopš sports ieņem arvien redzamāku vietu cilvēku darīšanās. Lai to noskaidrotu, dažādu aptauju lavīna veļas pāri pasaulei.

Vissenāko autoram zināmo aptauju par savas valsts izcilākajiem sportistiem rīko Polijas lielākais sporta laikraksts Przeglad Sportowy, kas stingri pieturas pie reiz noteikta standarta. Kopš pagājušā gadu simta divdesmitajiem gadiem lasītājiem jānosaka desmit labākie, nešķirojot sievietes un vīriešus un sporta veidus. Uzvarētājus godina sporta meistaru ballē. Šī kārtība nav mainīta līdz šai dienai. Pasaules mērogā man zināmo senāko aptauju organizēja International Sport Korrespondenz [ISK] Vācijā.

6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants Kārlis Kļava, pirmais latvietis, kurš izcīnija pasaules meistarsacīkšu zelta medaļu. Laikraksta Sporta pasaule pēdejā lielajā aptaujā pirms kara tika atzīts par Latvijas izcilāko sportistu, apsteidzot Jāni Daliņu un Alfonu Bērziņu.
Aptauju lavīna atvēlās arī līdz Latvijai. To pirms kara organizēja populārais laikraksts Sporta Pasaule. Plašu sabiedrības ievērību izpelnījās viena no pēdējām pirmskara aptaujām, kurā uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants Kārlis Kļava, pirmais latvietis, kurš izcīnījis pasaules meistarsacīkšu zelta medaļu kādā olimpiskajā sporta veidā. Šajā ziņā laimīgo lozi izvilka ātršaušana ar pistoli. Sporta pasaules aptaujā aiz uzvarētāja palika slavenais soļotājs Jānis Daliņš un tikpat slavenais ātrslidotājs Alfons Bērziņš. Izcilajiem sportistiem par godu rīkoja lielu balli Rīgas Latviešu biedrībā. Toreiz Latvijas izcilais sportists nenojauta, ka ies bojā no okupantu rokas, gulagā, nespējot izšaut uz ienaidniekiem ne reizi.

Ar laikrakstu Sports saistīta pirmā pēckara aptauja par Latvijas izcilāko sportistu. Man, šīs avīzes reportierim, vajadzēja ilgi pārliecināt bijušo partijas funkcionāru Adolfu Runci, kas bija redaktors, ka, lūk, sociālistiskajā Polijā notiek šādas aptaujas. Pats uz savu roku pa tālruni aptaujāju kādus trīsdesmit man zināmus žurnālistus, lūdzot viņus nosaukt savu sporta varoni. Par tādu kļuva ASK komandas kapteinis Maigonis Valdmanis, kurš divus gadus vēlāk aptaujā atkal kļuva par uzvarētāju. Un tā, beidzoties 1955. gadam, Sportā varēju publicēt šis pirmās pēckara aptaujas iznākumu.

Pilnīgi droši var teikt, ka pēdējos gados pasaules tālrādēs un globālajās plašsaziņās nekad Latvijas vārds nav tā daudzināts kā rādot, rakstot un runājot par leģendāro maratonskrējēju Helenu Prokopčuku (vidū), kas apbrīnota visas pasaules merogā. Lūk, Latvijas sporta karaliene ar savu princi (dzīvesbiedru un treneri Aleksandru) un raksta autoru, kas organizēja pirmās pēckara aptaujas, sporta laureātu kandidātu izraudzīšanas cermonijā.
Nākamais gads bija Melburnas olimpisko spēļu gads un līdzīgā aptaujā pārliecinoši pirmā bija tobrīd RMI studente, olimpiskā uzvarētāja un rekordiste Inese Jaunzeme. Viņa atkārtoja šo panākumu arī pēcolimpiskajā gadā. Gadu vēlāk Bruno Habarovs Budapeštā pārsteidzoši, pārcīņā uzvarot britu Allanu Džeju, kļuva par pasaules meistaru paukošanā ar špagu. Interesanti, ka man izdevās pa tālruni sarunāt ar ungāru žurnālistu Laslo Niskaču uzrakstīt rakstu par šo Bruno Habarova panākumu. Vēlāk, pateicoties Laslo Niskačam, vēl vairākas reizes biju Ungārijā. Sports, redzot lasītāju interesi, ierosināja veidot lasītāju aptauju, pievienojot atsevišķu jautājumu par populārāko sportisti sievieti un treneri.

Šādā plašā aptaujā 1960. gadā lasītāju balsošanā pārāks bija jaunais pasaules šaha meistars Mihails Tāls, bet sieviešu konkurencē sīvi spēkojās divas Skaidrītes – Plismane un Smildziņa [Budovska]. Bet pirmie treneri, kas guva panākumus aptaujās, bija basketbolisti Ansis Raubēns un Oļģerts Altbergs. Tad nāca Jāņa Lūša uzvaru sērija, reizē ar treneri Valentinu Mazzālīti.

Tagadējās aptaujās milzīgu lomu spēlē plašsaziņu lobijs, bieži reklamējot marginālus un dārgus sporta veidus. Pasaulē izplatītākie un pieejamākie sporta veidi ir volejbols [217 valstīs 850 000 000 spēlētāju], basketbols [213 valstis 450 000 000], vieglatlētika [210, miljards!] un futbols [203 valstīs ar skatītāju miljoniem]. Ja esi šajos sporta veidos guvis panākumus, tad patiešām esi varonis.

    Uz augšu