Igaunijas parlamenta locekle Evelina Sepa, kura darbojas arī parlamenta izveidotajā īpašajā prāmja "Estonia" katastrofas izmeklēšanas komisijā, paziņojusi, ka daudzi no prāmja pasažieriem, kas tiek uzskatīti par bojāgājušiem, kā arī prāmja kapteinis Avo Pihts joprojām ir dzīvi un tiek slēpti kaut kur Rietumos, raksta "Postimees".
Deputāte: "Estonia" kapteinis un daudzi pasažieri joprojām ir dzīvi (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šāds Sepas paziņojums publicēts Igaunijas Centristu partijas avīzē "Kesknädal".
"Postimees" Sepa paskaidrojusi, ka ir ne mazums pierādījumu tam, ka šie cilvēki ir tikuši izglābti. Vairākiem viņu tuviniekiem pēc prāmja katastrofas ir zvanīts no slimnīcām un teikts, ka viņu tuvinieki ir izglābti. Kur viņi atrodas patlaban, parlamentāriete gan nemācēja sacīt.
Sepa skaidro, ka galapunkts, uz kurieni tika vesta kara tehnika, nav bijusi Zviedrija. Tādēļ viņa uzskata, ka prāmja kapteinis un pasažieri, visticamāk, atrodas tur, kur liecinieku aizsardzības programmas ietvaros viņus ir nosūtījušas "lielas un varenas, lai neteiktu visuvarenas valstis".
Prāmja katastrofa, pēc Sepas domām, ir saistīta tieši ar ieroču pārvadāšanu. Tieši tādēļ arī tikusi izveidota īpašā parlamenta komisija.
Sepa arī paziņojusi, ka par ieroču pārvadāšanu zinājuši daudzi tā laika igauņu ierēdņi, kas slēpj patiesību no sabiedrības. Lielākos pārmetumus viņa velta toreizējam premjeram Martam Lāram.
Vairāki politiķi šādu Sepas paziņojumu saista ar gaidāmo vēlēšanu tuvošanos.
LETA jau rakstīja, ka līdzīgās domās ir arī prāmja kapteiņa dzīvesbiedre, kura paziņojusi, ka viņa kādā sižetā televīzijā redzējusi savu vīru, kurš pēc katastrofas iekāpis ātrās palīdzības mašīnā, taču par viņa tālākajām gaitām nekas nav zināms.
"Postimees" norāda, ka kopumā par prāmja katastrofas iemesliem izteiktas daudzas versijas. Ja vēl 2003.gadā teorija par to, ka kuģa nogrimšana saistīta ar kara tehnikas pārvadāšanu, vairāk skanēja kā kaut kāda sazvērestība, tad jau 2004.gadā bijušais Stokholmas muitas darbinieks Lennarts Eriksons paziņoja, ka 1994.gadā ar kuģi tiešām tika pārvadāta kara elektronika.
Zviedrijas valdība gan noliedz, ka kuģa nogrimšanas dienā uz tā klāja būtu atradušies kādi ieroči.
Pēc starptautiskās komisijas vadītāja Uno Lauri vārdiem, nav arī nekādu pierādījumu, ka kuģa nogrimšana būtu saistīta ar sprādzienu. Arī Helsinku augstskolas Seismoloģijas institūts ir paziņojis, ka nekāds sprādziens jūrā šajā laikā nav reģistrēts.
Pasažieru prāmis "Estonia" nogrima 1994.gadā Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.
Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši. Prāmja "Estonia" nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.