Teikmanis nedomā, ka vēsturnieku komisijas izveide prasīs ilgu laiku

FOTO: LETA

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Teikmanis nedomā, ka Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas izveide prasīs ilgu laiku.

Teikmanis atzina, ka sagaida vēsturnieku komisijas izveidi drīz pēc svētkiem.

"Es domāju, ka īpaši ilgu laiku tas neaizņems. Es, protams, nevaru pateikt, kas vadīs no Krievijas puses šo komisiju, bet es nebūtu pavisam izbrīnīts, ja to vadītu akadēmiķis [Krievijas Zinātņu akadēmijas vēstures institūta prezidents Aleksandrs] Čubarjans, jo viņš vada vēsturnieku komisiju arī ar Lietuvu un citas komisijas," pastāstīja Teikmanis.

Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā gan nav pārrunāts, kādi varētu būt pirmie vēsturnieku darbi.

"Par to ir jāvienojas pašiem vēsturniekiem - viņi vienosies par to, kādas tēmas viņi skatīs, kādi būs produkti, vai tie būs kopīgi izdevumi vai konferences, kāda būs piekļuve arhīviem un materiāliem. To lems paši vēsturnieki," norādīja ĀM valsts sekretārs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas zinātniekus interesē ne tikai piekļuve represēto lietām, kurām piekļuve patlaban ir liegta, bet arī citu arhīvu pieejamība.

"Tās [represētie] nav vienīgās lietas, ko ir vērts pētīt. Mūs interesē gan Federālais arhīvs, gan Ārlietu ministrijas arhīvi, iekšlietu arhīvi," pavēstīja ĀM valsts sekretārs, apliecinot, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojums par arhīvu pieejamību ir nopietni jāņem vērā.

"Šajā gadījumā ir svarīgi, lai darbs virzītos uz priekšu, lai būtu kopīga vēlme skaidrot šo notikumu patiesumu, izpētīt un izvērtēt tos no akadēmiskā viedokļa. Vēsturniekiem ir ko darīt," secināja Teikmanis.

Jau vēstīts, ka Latvijas un Krievijas prezidenti paziņoja par kopīgas vēsturnieku komisijas izveidi. No Latvijas puses to vadīs Inesis Feldmanis, kurš ir arī prezidenta pārziņā izveidotās Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs.

Uz augšu