ASV Senāts trešdien ratificējis ar Krieviju noslēgto jauno Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu (START).
ASV Senāts ratificē START līgumu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par vienošanās apstiprināšanu savu balsi atdeva 71 likumdevējs, bet 26 senatori bija pret.
"Esmu pārliecināts, ka līguma ratificēšana nāks par labu gan mūsu valsts, gan pasaules drošībai," paziņoja Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džons Kerijs.
Tikmēr Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama pēc likumdevēju balsojuma atzina, ka jaunais START līgums ir svarīgākā šāda veida vienošanās pēdējo 20 gadu laikā.
"Šis ir visnozīmīgākais ieroču kontroles līgums teju 20 gadu laikā,
un tas uzlabos mūsu drošību un līdzās ar Krieviju samazinās mūsu kodolarsenāla apmēru," norāda Baltā nama saimnieks.
Pirms līguma ratificēšanas likumdevēji tam pievienoja juridiski nesaistošus labojumus, kuros atkārtoti pausta Savienoto Valstu apņemšanās izveidot pretraķešu aizsardzības vairogu, modernizēt kodolarsenālu, nodrošināt tā atbilstošu uzturēšanu un sākt jaunas sarunas ar Krieviju par taktisko kodolieroču skaita samazināšanu.
Krievija vērtē atzinīgi
Atzinību par šādu Senāta balsojumu trešdien jau paudusi Krievija, vienlaikus gan norādot, ka tai būs nepieciešams laiks, lai iepazītos ar jaunajiem dokumentiem, iekams arī Krievijas likumdevēji varētu balsot par līguma ratifikāciju.
"Mēs atzinīgi vērtējam līguma apstiprināšanu ASV Senātā," paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, piebilstot, ka "ministrijai un parlamentam būs nepieciešams laiks, lai iepazītos ar ASV ratifikācijas dokumentiem".
START līgumu Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un viņa ASV kolēģis parakstīja aprīlī.
Plānots par 30% samazināt kodolarsenālu
Līgums paredz, ka puses savu kodolarsenālu samazinās par aptuveni 30%, un Obama uzskata, ka tas esot pirmais solis, lai sasniegtu viņa pasludināto mērķi - pasauli bez kodolieročiem.
Līgums nosaka, ka septiņu gadu laikā katras puses aktīvo kodolgalviņu skaits nepārsniegs 1550, bet raķešu palaišanas iekārtu vai stratēģisko bumbvedēju skaits - 800.