Mūsu konjunktūristi nenosoda notikumus Baltkrievijā (42)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēmis vien mērenu starptautiskās sabiedrības reakciju par notikušo pārmērīga spēka lietošanu pret demonstrantiem un opozīcijas līderiem, tostarp prezidenta amata kandidātu sišanu un aizturēšanu. Arīdzan Latvija nemetas nosodīt asiņainos prezidenta vēlēšanu notikumus Minskā. Turklāt Saeimas pārstāvji pat iesaka atturēties no komentāriem par šādiem starpgadījumiem, tā otrdien vēstīja LNT ziņas.

Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.
Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.
Video vairs nav pieejams. Video vairs nav pieejams.

(Ziņa papildināta ar trīs pēdējām rindkopām.)

Saeimā iesaka atturēties no komentāriem

Saeimā vislielākā esot deputātu grupa sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu. Tajā no 48 locekļiem puse ir „Saskaņas centra” pārstāvji, arī šīs opozīcijas frakcijas vadītāja vietnieks. Deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu loceklis Valērijs Agešins („SC”) bez aplinkiem LNT ziņām norādīja, ka Latvijai būtu vienkārši jārespektē baltkrievu izvēle un neapšaubāmais atbalsts prezidentam Lukašenko un viņa režīmam.

Demonstrāciju apspiešana esot uzskatāma par Baltkrievijas iekšējo lietu un vajadzētu izmantot iespēju paklusēt, jo ne jau Latvija vai Eiropas Savienība baltkrievus mācīšot, kā pareizi dzīvot. „Ņemot vērā to, ka Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalsts, un, ja mēs vēlamies savas attiecības attīstīt un uzbūvēt ar Baltkrieviju veiksmīgi un konstruktīvi, tad, es domāju, ka no Latvijas puses būtu vērtīgi atturēties no komentāriem par šādiem starpgadījumiem,” paziņoja Agešins.

Pie notiekošā Baltkrievijā jau esot pierasts

Tāpat LNT ziņas novēroja, ka pastāvot ļoti mierīga un atturīga nostāja attiecībā pret asiņainajiem notikumiem kaimiņvalstī ne vien starp kreisi noskaņotajiem „SC” deputātiem, bet arī valdošās koalīcijas pārstāvjiem. Kaut gan tur tiekot pārkāptas cilvēktiesības un ignorētas pamatbrīvības, tomēr Baltkrievijā nemaz tik traki neesot, jo vismaz iespēja uzzināt par šiem notikumiem neesot liegta.

Deputātu grupas sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu loceklis Kārlis Šadurskis ("Vienotība") LNT ziņām atzina: „Tiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, opozīcijas pārstāvjiem arī netiek īsti liegtas pēc tam izbraukšanas iespējas. Tā ka šis režīms ir mazliet demokrātiskāks, nekā bija PSRS režīms.”

Tiek norādīts, ka Latvijai vajagot stiprināt saites ar Baltkrievijas nevalstiskajām organizācijām un opozīcijas pārstāvjiem, kuriem ļoti svarīgs esot tieši morālais atbalsts. Šadurskis uzvēra, ka arī Eiropas Savienības (ES) nostāja pret notikumiem Baltkrievijā esot kļuvusi daudz maigāka, jo tas kļuvis par pieradumu.

„Nekas jauns tur nenotiek - ne labāk, ne sliktāk. Cik ilgi tu atkārtosi vienu un to pašu? Iestājas kaut kāds zināms pieradums - nu, jā, tādi jau viņi ir un nekas sliktāks nav noticis, nu tad mēs arī turpinām tādu kursu, īpaši neko nesakot,” komentēja Šadurskis.

Ozoliņa: Latvijai jāseko oficiālajai ES nostājai

Tikmēr Latvijas Universitātes profesore, starptautisko attiecību eksperte Žaneta Ozoliņa intervijā LNT ziņām uzsvēra, ka Baltkrievijas jautājumā Latvijai ļoti svarīgi esot sekot tieši oficiālajai ES pozīcijai. Latvijai, protams, būtu jāpauž bažas par cilvēktiesību un demokrātijas principu neievērošanu kaimiņvalstī. Turpretim citādi vajagot ņemt vērā to, ka ES ar Baltkrieviju pastāvot ļoti specifiskas attiecības vai, pareizāk sakot, to vispār neesot.

Ozoliņa sacīja: „Baltkrievijas augstākajām amatpersonām nemaz netiek izsniegtas vīzas, lai viņi varētu ceļot uz ES un uzturēt kādu politisko dialogu. Tā ka faktiski ES savu nostāju attiecībā pret notikumiem Baltkrievijā ir paudusi jau vairāku gadu garumā.”

Pēc politoloģes domām, pašreizējā brīdī neesot pamata uzskatīt, ka Latvijai būtu jāveic kāda principiāla attiecību revīzija ar Baltkrieviju. Pie tam opozīcijas loma Baltkrievijā pieaugot un sabiedrība aktivizējoties. Savukārt ES reakcija uz opozīcijas prezidenta amata kandidātu arestēšanu un pārmērīgu spēka lietošanu noteikti vēl būšot, sprieda eksperti.

Zatlers pievienojas Medvedeva nostājai Baltkrievijas jautājumā

Runājot par situāciju Baltkrievijā, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka šīs vēlēšanas ir Baltkrievijas iekšējā lieta, turklāt oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl nav apkopoti un savs vārds vēl jāsaka vēlēšanu komisijai. Viņš pauda cerību, ka vēlēšanu rezultātā Baltkrievija būs mūsdienīga valsts, turpinās attīstību pa mūsdienīgas valsts ceļu, balstoties uz demokrātijas principiem, kā arī draudzēsies ar saviem kaimiņiem.

"Lai kas vadītu valsti, Baltkrievija mums vienmēr būs viena no tuvākajām valstīm, ar ko saista vēsture, kultūra, valoda, tūkstoši, pat desmiti tūkstošu neredzamu ekonomisku saišu un milzīgs skaits cilvēcisku saišu," teica Medvedevs. Krievijai Baltkrievijas demokrātijas attīstība esot ļoti svarīga. Viņaprāt, rezultātiem jāatspoguļo Baltkrievijas tautas suverēnā griba.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers pievienojās Medvedeva viedoklim un arī pauda uzskatu, ka tā ir iekšējā lieta. Viņaprāt, ir svarīgi, lai vēlēšanas ir demokrātiskas un Baltkrievijas tauta tās uzskatītu par godīgām. Tāpat, pēc viņa vārdiem, ir jādara viss, lai nav tādas reakcijas uz rezultātiem. "Tas vienmēr ir konkrētas valsts demokrātiska brieduma jautājums," vērtēja Zatlers.

Komentāri (42)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu