Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) palāta šodien nolēma, ka Latvijai būs jāmaksā 50 000 eiro (35 140 lati) morālā kaitējuma atlīdzība 1933.gadā dzimušajam Aleksandram Jasinskim saistībā ar viņa kurlmēmā dēla Valda nāvi 2005.gadā pēc kautiņa diskotēkas laikā Balvu Amatniecības vidusskolā.
Kā informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses dienestā, 2005.gada 26.februāra vakarā Valdis Jasinskis, pēc kopīgas alkohola lietošanas kopā ar paziņām apmeklējis Balvu Amatniecības vidusskolā notiekošo diskotēku, kurā izcēlās kautiņš un Jasinskis nokrita uz skolas pakāpieniem, sasitot galvu pret asfaltu un zaudējot samaņu.
Uz notikuma vietu izsauktā Valsts policijas Balvu rajona policijas pārvaldes ekipāža nolēma Jasinski aizturēt, un, nesagaidot uz notikuma vietu izsaukto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, Jasinskis tika aizvests uz Balvu rajona policijas pārvaldi. Pēc protokola noformēšanas Jasinskis tika ievietots atskurbtuvē.
Jasinska aizturēšanas laikā ar Balvu rajona policijas pārvaldi telefoniski sazinājās arī izsauktā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, taču dežurējošie policisti noraidīja piedāvāto medicīnisko palīdzību. Jasinska veselības stāvoklis neuzlabojās arī līdz nākamās dienas rītam, tāpēc dežurējošie policisti nolēma paturēt viņu atskurbtuvē.
Tā kā Jasinska veselības stāvoklis turpināja pasliktināties, tad 2005.gada 27.februārī vēlā pēcpusdienā tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kas viņu nekavējoties nogādāja Balvu slimnīcā, kur viņam tika noteikta diagnoze - saindēšanās ar alkoholu.
Neskatoties uz intensīvo ārstēšanu, Jasinska veselības stāvoklis turpināja pasliktināties un 2005.gada 28.februāra naktī Balvu slimnīcā viņš mira. Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes rezultātiem Jasinska nāves iemesls bija smaga galvaskausa trauma, kuru viņš guva, krītot no Balvu amatniecības vidusskolas kāpnēm.
Par policistu rīcību, aizturot Jasinski Balvu amatniecības vidusskolā un ievietojot viņu atskurbtuvē, nesniedzot medicīnisko palīdzību, Balvu rajona policijas pārvaldē tika veikta dienesta pārbaude, taču pārkāpumi policistu rīcībā netika konstatēti. Pārkāpumi netika konstatēti arī papildus pārbaudē, kas tika veikta Balvu rajona prokuratūras uzdevumā.
Par Jasinska pagrūšanas faktu Balvu rajona policijas pārvaldē tika sākts kriminālprocess, kas vēlāk tika izbeigts, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Valsts policijas pieņemtie lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu tika vairākas reizes uzraudzības kārtībā atcelti Balvu rajona prokuratūrā, nosūtot lietas materiālus atpakaļ Valsts policijai papildu izmeklēšanai.
Visbeidzot - 2006.gada 1.novembrī Ģenerālprokuratūra izdalīja no kriminālprocesa materiālus par iespējamo bezdarbību, nosūtot tos izmeklēšanai Valsts policijas Iekšējās drošības birojam, kas 2007.gada 23.augustā izbeidza kriminālprocesu pret Balvu rajona policijas pārvaldes policistiem saistībā ar iespējamo bezdarbību.
Gan Balvu rajona prokuratūra, gan Latgales tiesu apgabala prokuratūra noraidīja Jasinska tēva sūdzības.
Jasinska tēvs iesniedza pieteikumu ECT, norādot, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku bezdarbības rezultātā iestājās viņa dēla nāve. Viņš sūdzējās par to, ka valsts nav pildījusi pienākumu veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu.
ECT šodien vienbalsīgi atzina, ka Latvija ir pieļāvusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto tiesību uz dzīvību un pienākuma veikt efektīvu personas nāves apstākļu izmeklēšanu pārkāpumu.
ECT noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, vērsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā, prasot kaitējuma atlīdzību saskaņā ar "Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu".
ECT neapšaubīja administratīvo tiesu spēju veikt neatkarīgu izmeklēšanu, kas varētu vainagoties ar pienācīgas kompensācijas izmaksu, tomēr atzīmēja, ka administratīvās tiesas, konstatējot pārkāpumus valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, nav tiesīgas saukt vainīgās personas pie atbildības, kas ir viens no konvencijā un ECT judikatūrā noteiktajiem efektīvas izmeklēšanas stūrakmeņiem.
ECT uzskatīja, ka iesniedzējs, vēršoties prokuratūras iestādēs ar sūdzībām par Balvu rajona policijas pārvaldes pieņemtajiem kriminālprocesuālajiem lēmumiem, bija izpildījis Konvencijas 35.panta 1.punktā paredzētos procesuālos nosacījumus sūdzības pieņemšanai izskatīšanai pēc būtības.
ECT norādīja, ka personas, kuru brīvība ir ierobežota, atrodas daudz neaizsargātākā stāvoklī un valsts iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šo personu tiesību aizsardzību. Vēl jo vairāk, valsts iestādēm ir jāpiemēro maksimāla rūpība pret personām ar īpašām vajadzībām - tādām, kā iesniedzēja dēls, kurš bija kurlmēms kopš dzimšanas.
Tiesa konstatēja, ka Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieku rīcībā esošā informācija par Jasinska dēlu bija pietiekama, lai būtu pamats uztraukumam par viņa veselības stāvokli, proti, Balvu rajona policijas pārvaldes darbinieki tika informēti par to, ka Jasinska dēls bija nokritis pa kāpnēm, sasitis galvu pret asfaltu un īslaicīgi zaudējis samaņu.
Policisti tika informēti par to, ka Jasinska dēls bija kurlmēms un uz notikuma vietu bija izbraukusi neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Neskatoties uz to, policisti nolēma nogādāt Jasinska dēlu Balvu rajona policijas pārvaldes atskurbtuvē, nesagaidot mediķu ierašanos, jo uzskatīja, ka viņš bija tikai iereibis.
Ierodoties Balvu rajona policijas pārvaldē, tika konstatēts Valda Jasinska sejas sasitums, tomēr viņam netika veikta ārsta apskate, kā arī tika atņemts viņa piezīmju blociņš un pildspalva, kas dotajā gadījumā bija viņa vienīgā saziņas iespēja, jo neviens no policistiem neprata zīmju valodu.
Par dēla aizturēšanu netika informēts arī viņa tēvs, kurš prata zīmju valodu un būtu varējis sniegt objektīvu sava dēla stāvokļa raksturojumu.
Lai gan no lietas apstākļiem nevar secināt, cik regulāri policisti pārbaudīja V.Jasinska stāvokli, kamēr viņš atradās atskurbtuves kamerā, neapšaubāmi ir skaidrs, ka viņš kādu laiku turpināja klauvēt pie kameras durvīm un sienām, uz ko neviens no dežurējošajiem policistiem nereaģēja. Pirmo reizi policisti mēģināja Valdi Jasinski pamodināt tikai septiņas stundas pēc viņa ievietošanas kamerā.
ECT uzskatīja, ka Balvu rajona policijas pārvaldes policistu aizbraukšana no notikuma vietas, nesagaidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanos, bija bezatbildīga.
ECT arī norādīja, ka Jasinska dēlam nevienā brīdī netika dota iespēja sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli, jo viņam tika atņemta vienīgā saziņas iespēja - piezīmju blociņš-, savukārt uz viņa mēģinājumiem klauvēt pie atskurbtuves kameras durvīm un sienām neviens nereaģēja.
No brīža, kad policisti mēģināja Jasinska dēlu pamodināt, līdz brīdim, kad tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, pagāja vēl gandrīz septiņas stundas, tādējādi kopumā Jasinska dēls nebija pamodies 14 stundu laikā.
ECT ieskatā, policistiem šim apstāklim bija jāpievērš papildu vērība un to nedrīkstēja izskaidrot kā alkohola reibumu.
Līdz ar to ECT uzskatīja, ka nav ticis ievērots valsts pienākums nodrošināt pastiprinātu rūpību un aizsardzību personai ar īpašām vajadzībām, kā arī nodrošināt savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
ECT uzsvēra, ka no Eiropas cilvēktiesību konvencijas 2.pantā ietvertā valsts pienākuma aizsargāt indivīda tiesības uz dzīvību izriet arī valsts pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu, kura, kā minimums, ir institucionāli, hierarhiski un praktiski neatkarīga no izmeklējamos notikumos iesaistītajām personām.
ECT norādīja, ka sākotnējo izmeklēšanu lietā veica Balvu rajona policijas pārvalde, kas bija tā pati iestāde, kas saskaņā ar Jasinska sūdzību bija atbildīga par viņa dēla nāvi, un šis apstāklis pats par sevi apšauba veiktās izmeklēšanas neatkarību.
Šī pati institūcija četras reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, bet pirmo reizi izmeklēšana ārpus Balvu rajona policijas pārvaldes un Balvu rajona prokuratūras veiktās izmeklēšanas cikla tikai pēc tam, kad izmeklēšanā, reaģējot uz Jasinska sūdzību, iejaucās Ģenerālprokuratūra.
Līdz ar to Jasinska dēla nāves apstākļu lietas materiāli vairāk nekā pusotru gadu bija pieejami tikai Balvu rajona atbildīgajām iestādēm. Ņemot vērā šos apsvērumus, ECT atzina, ka Balvu rajona policijas veiktā izmeklēšana ir uzskatāma par neefektīvu.
ECT arī kritizēja Valsts policijas Iekšējās drošības biroja (VPIDB) veiktās izmeklēšanas kvalitāti, kas tika uzsākta pēc Ģenerālprokuratūras norādījuma.
Lai gan VPIDB izmeklēšana neaprobežojās tikai ar jau iepriekš veiktās izmeklēšanas lietas materiālu pārbaudi - papildus tika nopratināti apstrīdēto notikumu laikā dežūrējošie policisti -, tomēr tā nebija efektīva.
ECT neuzskatīja par nepieciešamu izdarīt vispārējus secinājumus par VPIDB neatkarību.
Tiesa kritizēja iekšējās izmeklēšanas ilgumu, kas Balvu rajona atbildīgajās iestādēs ilga vairāk nekā 18 mēnešus, bet VPIDB vienu gadu.
ECT norādīja uz VPIDB veiktās izmeklēšanas kvalitātes trūkumu, kam bija izšķiroša nozīme Balvu rajona policijas darbinieku individuālās atbildības noteikšanai, piemēram, netika vērtēti Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas atzinumā norādītie trūkumi par Jasinska dēlam sniegto palīdzību jeb tās trūkumu policijas iecirknī, kas, iespējams, varēja būt viņa nāves iemesls.
Tāpat netika vērtēta policijas darbinieku rīcības, nesagaidot neatliekamo palīdzību, informējot neatliekamā palīdzības brigādi, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama, kā arī vairāk kā 14 stundas novilcinot neatliekamās palīdzības izsaukšanu, atbilstība likuma "Par policiju" 5.pantā un 10.pantā noteiktajiem pienākumiem.
ECT asi kritizēja kopējo izmeklēšanas kvalitāti un tās ilgumu, kas izpaudās kā lietas vairākkārtēja sūtīšana no vienas par izmeklēšanu atbildīgās iestādes uz otru - no policijas uz dažādām prokuratūras iestādēm un atpakaļ.
Atbildība par izmeklēšanas trūkumiem, ECT ieskatā, ir savstarpēji jāuzņemas policijai, kuras veiktā izmeklēšana bija nemainīgi nekvalitatīva, kā arī prokuratūras iestādēm, kuras nesniedza pietiekamus norādījumus izmeklēšanā pieļauto trūkumu novēršanai.
Kā norāda ĀM, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai ECT Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.
Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu ECT Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu ECT Lielajā palātā.
Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai ECT Lielajā palātā vai arī to noraidīt, atzīmē ĀM.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība") sacīja, ka pēc tam, kad būs atgriezusies no Maskavas, iepazīsies ar ECT spriedumu, uzzinās policijas viedokli un tad varēs komentēt, vai pēc šodien pieņemtā sprieduma tiks sākta pārbaude vai dienesta izmeklēšana par policistu bezdarbību Balvos.
