Ļeņins un bērni... piedošanu, Zatlers un bērni (107)

Izraudzīti 90 bērni un jaunieši, kuri novembrī Rīgā, Nacionālajā teātrī, kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru simboliski no jauna proklamēs Latvijas Republiku, preses konferencē sacīja "slaveno" Latvijas reklāmas filmiņu iniciators un to bezjēdzīguma aizstāvis, pats Latvijas institūta guru Ojārs Kalniņš. Kā norādīja direktors, šie "90 jaunieši ir mūsu dāvana Latvijai 90.gadadienā".

Lai arī iemesls ir cēls un pat ļoti apsveicams - bērnu vīzijas par nākotnes Latviju, es vairāk gribētu izlasīt, ko tieši minētie 90 bērni un jaunieši ir sarakstījuši, lai uzzinātu - vai tiešām pirmā žūrijas komisija (skat. tālāk) ir cenzējusi iesūtītos darbus. Vai tiks publiskoti tikai tie darbi, kuri atbilst pašreizējām konjunktūras prasībām un kaut cik iekļaujas publiskajā telpā valdošajā "kuš kuš, būs jau labi" koncepcijā.

Nevienam vairs nevajadzētu būt noslēpumam, ka modernā latvieša vēsturiskā pašapziņa ir kaut kāds īpatnējs paradokss, kurai nav savas identitātes. Latviešu unikālā tautiskā pašapziņa vairāk līdzinās eirovīzijai par tēmu, kā latvietis mēģina pakārtot savu vēsturisko izpratni Eiropas kultūras vērtībām. Arī šoreiz nav īsti skaidrs, kuras Eiropas kultūras vērtības ir tās, kuras par būtiskām uzskata Latvijas Institūta un Latvijas Valsts prezidenta pārstāvji.

Līdz šim Latvijas tēls tika veidots tā, lai tas būtu uztverams jebkuram nezinātājam; tas tiek veidots kā vidējais aritmētiskais, lai maigi iekļautos Eiropas izpratnē par vēsturiskajiem notikumiem 20.gadsimtā. Nav brīnums, ka šāds vēsturiskās izpratnes plaģiāts ir "pa vienu ausi iekšā, pa otru - ārā" gan vietējiem, gan jebkuram cittautietim. Vai nav brīnums, ka pirmā filma par unikālo Latvijas vēsturi ir nevis "Rīgas sargi", bet gan "Padomju stāsts"?

Vairāk retorisks jautājums: vai skaļajiem vārdiem "latviskā kultūra" un "latvisko vērtību sistēma" ir kāda jēga (tieši tev) ārpus šo jēdzienu nozīmes?

Diemžēl izskatās, ka "Zatlera un bērnu" pasākums ir viens no tiem notikumiem, kas lieliski iekļaujas "visiem" saprotamā valodā salīmētas vēstures interpretācijā.

Informācijai. Visu 90 bērnu vārdi un uzvārdi tiks publicēti Latvijas Institūta mājaslapā. Plānots, ka sadarbībā ar SIA "Valters un Rapa" tiks izdota grāmata ar visu bērnu fotogrāfijām un viņu rakstītajām vīzijām. Pasākuma "Latvija. Nākamie 90" režisors Uģis Brikmanis pastāstīja, ka 18.novembrī gaisotne Nacionālajā teātrī tiks veidota pēc vēsturiskiem motīviem. Skanēs apvienotais koris no visiem novadiem un tiks veidota nepārraujama enerģijas saite ar tiem un šiem laikiem, uzsvēra Brikmanis. Pasākuma ieraksts notiks 17.novembrī, bet televīzijā to pārraidīs 18.novembrī plkst.15.30.

Mūziķis Jānis Jubalts citēja kādu, viņaprāt, īpaši sirsnīgu bērna vīziju par valsts nākotni: "Ir 2018.gads, un nav jārunā par latviešiem Īrijā vai Anglijā, bet par latviešiem Latvijā."

Projektam "Latvija. Nākamie 90" pieteicās 515 bērni un jaunieši no visas Latvijas, iesūtot savu vīziju par Latviju pēc desmit gadiem. Pieteikumus pirmajā kārtā izskatīja Latvijas Institūts, piedaloties Valsts jaunatnes iniciatīvu centra, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem un Latvijas 90.gadadienas svētku koordinatoriem. Savukārt otrajā kārtā žūrijā bija mūziķi Aisha un Jānis Jubalts, spēkavīrs Raimonds Bergmanis un aktrise Katrīna Pasternaka.

Projekts "Latvija. Nākamie 90" tiek rīkots Latvijas 90.gadadienai veltīto pasākumu laikā sadarbībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku koordinatoriem. Mērķis ir vēlēt valstij veiksmi, drosmi, izdošanos un sirdsdegsmi turpmākajiem desmit gadiem.