Brīvības sala Rīgā (2)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Parīzē – Monmartra, Kopenhāgenā – Kristiānija, Berlīnē – Taheli, Viļņā – Užupe... Bet Rīgā – Andrejsala. Vai tai ir kas kopīgs ar minētajām brīvo makslinieku darbošanās vietām, savdabīgo dzīvesveidu?

Kas šajā brīvās domas saliņā saimnieko? Vai ar mākslas, kultūras un postindustriālo vidi Andrejsala nākotnē pārtaps par vienu no galvaspilsētas savdabīgākajām un iecienītākajām ļaužu pulcēšanās vietām?

Ejot ar augšup vērstu skatienu un jūsmojot par Rīgas jūgendstilā smalki izcakotajiem namiem, pēkšņi attopies, ka esi Elizabetes ielas galā – iepretim jahtklubam "Andrejosta". Pārejot Eksporta ielu, dzelzceļa sliedes, nonāc pie garas sienas ar norādi uz Andrejsalu. Nez, kuram Andrejam šī teritorija reiz piederējusi, bet pašreiz te saimnieko SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums".

Sabiedrības dibinātāji un akcionāri ir Rīgas Brīvostas pārvalde un Norvēģijas uzņēmums "Port Pro AS". Šobrīd 1,36% SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" kapitāldaļu pieder Rīgas Brīvostas pārvaldei, bet 98,64% – "Port Pro AS". Akcionārs Rīgas Brīvostas pārvalde ir nolēmusi pārdot savas kapitāldaļas SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums". Kapitāldaļas pārdos, jo Andrejsala vairs neatrodas ostas teritorijā, un, atbilstoši likumam, Rīgas Brīvostai nedrīkst piederēt daļas uzņēmumos, kas nestrādā ostā.

SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš: – 2004. gada rudenī organizējām piecas darba grupas, kurās bija filozofi, arhitekti, pilsētas plānotāji, ekonomisti, lai izlemtu, ko iesākt ar pamesto teritoriju. Līdz šim tā bija slēgta, pieejama vienīgi kravu pārkrāvējiem un citiem ar ostas tehniku saistītiem cilvēkiem, jo te padomju laikā atradās kuģu remontu bāze. Nolēmām, ka uz diviem gadiem šo teritoriju varēs izmantot radošā jaunatne, lai spētu sevi izpaust visdažādākajos mākslas veidos. 2006. gada janvārī sanāca neliels pulciņš mākslinieku, izstaigāja teritoriju un lēma, ko kurā vietā varētu veidot. Nācās atbrīvot Andrejsalu no kokmateriāliem, metāllūžņiem, vecām drazām… Sākotnēji šķita, ka jauniešu interese noplaks, taču, par patīkamu pārsteigumu, viņu pašiniciatīva pieauga. Īpaši rosīgi bija jaunieši, kuri vecajā muitas ēkā ātri iekārtoja hosteli "Singalong". Vēl nebija pat parakstīts līgums par sadarbību, kad viņi jau bija izkrāsojuši visu ēku.

Efekts ar minimāliem līdzekļiem

Lai gan ārēji Andrejsalas ēkas izskatās noplukušas, to iekštelpas tā pārveidotas, apdzīvotas, ka var vienīgi sajūsmināties par jauniešu radošo izdomu. Viena no interesantākajām vietām ir hostelis "Singalong", kas iekārtots vecajā muitas ēkā. Tur katra guļamistabiņa veidota citā stilā.

Ja vēlaties izjust padomju laikā uzsvērto atomkara draudu noskaņu, varat laisties miegā Atomreakcijas guļamistabā, kur pie sienām – plakāti, uzskates līdzekļi par civilo aizsardzību. Ja gribas tvert filozofiskākas domas, baudiet Austrumstila istabas vai Budas guļamtelpas radīto burvību. Šo divstāvu ēku iekārtojuši mākslinieki Linards Kulless, Elīna Rubīna un Kēta Carjova.

Linards Kulless: – Ēkas interjerā esam izmantojuši lietas un mēbeles, kuras savāktas tepat – Andrejsalas teritorijā. Noformēšanai izlietojām dažādu mehānismu rasējumus, pagrabā atrastos trafaretus un plakātus ar ugunsdrošības pamācībām. Šīs lietas nu dzīvo jaunu dzīvi, rada īpašu noskaņu. Var droši sacīt, ka efektu esam radījuši ar minimāliem līdzekļiem. Ārzemju māksliniekiem te patīk atpūsties, viņi izstrādā projektus, bagātina mūsu kultūras dzīvi.

Jau šā gada pavasarī daļa Andrejsalas teritorijas tika atvērta kultūras un mākslas aktivitātēm, tādējādi apliecinot, ka šī vieta ir daļa no pilsētas, nevis industriāli slēgta vide. Pirmais kultūras pasākums – starptautiskā mākslas projekta "Vietas apzināšana. Apziņas lokalizēšana" ekspozīcija "Robežas" – norisinājās maija sākumā. Dažādu mākslinieku darbus varēja aplūkot Galdniecības ēkā un Termoelektrocentrālē – vietā, kas nākotnē kļūs par Laikmetīgās mākslas muzeju. Nākamais vērienīgais pasākums bija starptautiskie muzeju svētki "Muzeju nakts" ar nosaukumu MUZEO ZONE. Dienvidu galā savu ideju enkurvietu ir atraduši dažādi mākslinieki un radošās apvienības.

Naivums kā vērtība – Lai izpaustos Dieva dots talants, ne vienmēr vajadzīga mākslas skolu izglītība. Tīrradņi – tīrie zelta graudi, kuri vēl nav bojāti ar apstrādi, klišejām. Sirsnībā un tiešumā tie ir pārāki par profesionālo mākslu. Daži naivistus uztver pat ar greizsirdību, lielākā daļa – tomēr ar prieku, jo viņu veikums ir liels iedvesmas avots, – teic Andrejsalā izveidotā "Naivās mākslas muzeja" vadītājs gleznotājs Dzintars Zilgalvis. Viņš tic, ka šī atraktīvā mākslinieku izpaušanās zona tik ātri vēl neies zudībā. Ja nu nākotnē kāds domās muzeju likvidēt, tad Andrejsala zaudēs savu dvēseli. Muzejs tapis šogad apmēram trīs nedēļu laikā, atvērts maijā. Ekspozīciju izveidojuši Kultūras un mākslas projekta "NOASS" īstenotāji, mākslas zinātnieki Aivars Leitis un Inese Baranovska. Muzeja centrālajā daļā – izcilā kokgriezēja Kārļa Lūša veidotās figūriņas, tās eksponētas daudzās galerijās.

Neparasti ir dejotājas Vijas Vētras darinājumi no dažādiem iesaiņojumiem, kas pārtapuši par mobiļiem – kustīgiem mākslas priekšmetiem, kuriem piešķirta kinētiska funkcija. Māksliniece uzskatījusi, ka jebkuram ārā metamam priekšmetam var iedvest dzīvīgumu, piešķirt tam otru dzīvi.

Daļu no Andrejsalas kultūras aktivitātēm stimulējis Laikmetīgās mākslas centrs. Māksliniekiem īre par telpām nav jāmaksā, pamazām tiek veidota minimālā infrastruktūra – pievienota elektrība un iekārtots ūdensvads. Taču tas viss – tikai uz diviem gadiem. Pie Andrejsalas attīstības vīzijas un Laikmetīgās mākslas muzeja meta pašlaik strādā OMA (arhitektu birojs "Office for Metripolitan Architecture"). Nav gan zināms, cik daudz no Andrejsalas esošās apbūves paredzēts saglabāt. Šobrīd kultūras aktivitātes te paredzētas arī tāpēc, lai Andrejsala iegūtu lielāku publicitāti, spētu piesaistīt sabiedrības uzmanību.

Mērķtiecīgā trijotne

Līdzās dažādajām radošajām studijām Andrejsalā darbojas arī jauno mākslinieku darbu galerija "Biezpiens", kuru apsaimnieko Liene Dobrāja, Emīlija Lielā un Elīna Mekše. Māksliniece Emīlija Lielā: – Tā ir fantastiska iespēja jaunajiem talantiem realizēt savus darbus. Tirgojam dažnedažādus oriģinālus apģērbus, gleznas, krāšņumlietas. Visi izstrādājumi ir vienā eksemplārā. Pārsvarā tos veidojuši Latvijas Mākslas akadēmijas bijušie vai šābrīža studenti. Tāpēc tām ir īpaša vērtība. Pieņemam darbiņus no jebkura meistara, ja vien tas ir paša darināts, interesants – ar kādu rozīnīti.

Veikaliņš ir neliels, bāztin piebāzts ar darinājumiem, bet mīļš – ar radošu domu apdvests. Te var ieraudzīt arī enerģiskās trijotnes simbolu – vardīti. Atcerieties, tā ir vardīte, kura, iekritusi krējumā, nepakļāvās izmisumam, bet sakūla to sviestā.

Nākotnes iecerēs Andrejsala ir vai pašā Rīgas centrā, ar brīnišķīgu skatu uz Daugavu, ostu, jahtām… Diez vai šeit šobrīd redzamā postindustriālā vide saglabāsies. Ar laiku Andrejsalā droši vien taps arī stilīgas kafejnīcas, klubi… Līdzīgi kā Londonas Soho rajons, kur komercialitāte mākslai netraucē. Diez vai būtu pareizi, ja te celtu daudzstāvu dzīvojamos namus. Šobrīd skaidrs, ka Andrejsalā būs Laikmetīgās mākslas muzejs, kuru projektē pasaulslavenais holandiešu arhitekts Rems Kolhāss. Viņa arhitektu birojs OMA sadarbībā ar ainavu arhitektūras biroju "Inside Outside" un Lielbritānijas uzņēmumu "OVE ARUP&Partners Ltd." ir izstrādājis Andrejsalas un Eksporta rajona stratēģiskās attīstības koncepciju. Tā paredz radīt daudzfunkcionālu un augstvērtīgu pilsētas apbūves teritoriju, kopējā attīstībā izmantojot arī unikālus industriālā mantojuma objektus. Projekta realizācija ir paredzēta divās daļās: Andrejsalas (39 ha) attīstība un Eksporta rajona un tai tuvējās teritorijas (84 ha) attīstība. Projekta pirmā posma realizāciju – Andrejsalas attīstību – plānots sākt 2007. gadā.

Pašreiz "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" testē, pārbauda izstrādāto attīstības koncepciju, konsultējas ar dažādu jomu speciālistiem un strādā pie Andrejsalas detaļplānojuma pirmās redakcijas izstrādes. Plašāk iepazīstināt sabiedrību ar izstrādāto attīstības koncepciju paredzēts šā gada nogalē.

***

Andrejdienā 30. novembrī jau otro gadu pēc kārtas nosvinēta Andrejsalas vārda diena. Tajā atklāja Andrejsalas simbolu Enkuru, J. Rozentāla Mākslas vidusskolas audzēkņu izstādi "Andrejsala šodien un rīt", Romāna Korovina foto izstādi, retrospektīvo izstādi "Suņa sirds", notika radošais vakars "On the Road" ar Signes Baumanes piedalīšanos, Laikmetīgās mākslas muzeja projekta prezentācija, hosteļa "Singalong", sietspiedes studijas un galerijas "Biezpiens" atvērto durvju diena, uzstājās mazākumtautību ansambļi. Plašāk ar plānotajiem kultūras pasākumiem Andrejsalā var iepazīties internetā www.andrejsala.lv.

***

Andrejsalas dienvidu galā darbojas SIA "Kultūras cehs", SIA "A. Bley filmu studija", Laikmetīgās mākslas centrs, Biedrība "AJC Orbīta", SIA "Populārā fronte" u. c. Šoruden tur notika plakātu izstāde "Rīgas tēls pasaulē", pasākums "Realitātes arheoloģija", izstādes, teātra izrādes (piem., "Stāsts par Danielu Reju"), semināri, demonstrēja kinofilmas. Novembrī Laikmetīgās mākslas centra projektu telpā "Ēdnīca" bija skatāma Ievas Jerohinas personālizstāde "Satiktie" – fotogrāfijās Vācijas pusaudžu portreti.

Andrejsala Rīgas kartē parādījās tikai XIX gadsimtā. Savā salīdzinoši īsajā vēsturē sala no Daugavas straumju apskalotas bezvārda zemes strēles kļuva par svarīgu ostas mezglu ar daudzām noliktavām, piestātnēm, elevatoriem, kā arī dzelzceļa atzaru un termocentrāli. XX gadsimta sākumā tieši caur Andrejsalu tika transportēta ievērojama daļa Rīgas ostas kravu. Šeit tika ražota arī liela daļa Rīgas pilsētai nepieciešamās elektrības.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu