Saeima vakar apstiprināja deputātu mandātus 15 tautas kalpiem, kas sēdēs Jēkaba ielas nama krēslos līdz brīdim, kamēr mandātus nolikušie partijas biedri nepārtrauks pildīt ministru pienākumus.
Saeimā sākas izšķirošās cīņas par komisijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc parlamentāriešu rindu nokomplektēšanas jau vakar tika sākts ievēlēt Saeimas komisiju vadību. Izskatās, ka lieli pārsteigumi nav gaidāmi un koalīcijai izdosies diezgan pārliecinoši tikt pie vadošajiem posteņiem praktiski visās 17 parlamenta komisijās.
Koalīcijai vadība nodrošināta
Rīta pusē vispirms tika apstiprināta desmit parlamentāro sadarbības grupu vadība, taču šīs grupas nav tik nozīmīgas, lai censtos par varītēm iegūt priekšsēdētāju amatus. Līdz ar to nav brīnums, ka par sadarbības grupu vadītājiem tika arī opozīcijā esošā partija Jaunais laiks (JL) un Saskaņas centrs (SC).
Savukārt 17 parlamenta komisiju sastāvs tika izvēlēts jau daudz rūpīgāk. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, valdošajai koalīcijai problēmas var rasties tikai Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kurā ir pa pieciem koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem.
Saskaņoti balsojot pret koalīcijas virzīto komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu (visticamāk, Gunti Blumbergu no ZZS), opozīcija varētu noturēt līdzsvaru (tiesa, kā JL saviem vēlētājiem pēc tam paskaidrotu sadarbību ar PCTVL, tas ir cits jautājums) vai, izmantojot apjukuma brīdi, pat iedabūt vadībā savējos. Taču neoficiāla informācija vēsta, ka koalīcijai piepalīdzēs SC, lai panāktu sev labvēlību kādā citā komisijā.
Uzreiz par kungiem
Aizkulisēs kā iespējamais Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs tiek minēts Sergejs Dolgopolovs (SC), lai gan šajā komisijā no sešiem deputātiem četri pārstāv pozīciju. Arī pārējās komisijās koalīcijai ir kaut neliels, bet tomēr vairākums.
Par Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju vakar tika izvēlēts Vilnis Edvīns Bresis (ZZS), bet par Eiropas lietu komisijas vadītāju – Vaira Paegle (TP). Interesanti, ka vēl vakar no rīta abi nebija pat pilntiesīgu deputātu statusā – pie mandātiem viņi (un vēl 13 kolēģu) tika uz laiku, kamēr šo jaunizcepto tautas kalpu partijas biedri pildīs savus ministru pienākumus vai izmantos bērna kopšanas atvaļinājumu (Ineses Šleseres gadījums). Ja mainīsies valdība, tad ministri nāks atpakaļ Saeimas darbā, un šie deputāti zaudēs tā sauktos mīkstos mandātus.
Pusboldāns
Saeima vakar apstiprināja mandātu vēl vienam deputātam, taču šis ir īpašs gadījums. Ar 58 deputātu balsīm par, diviem balsojot pret, deputāta godā tika celts arī Juris Boldāns (TB/LNNK), kurš momentā tika izdots arī kriminālvajāšanas turpināšanai.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latgales tiesu apgabala prokuratūra pret nu jau bijušo Kubulu pagasta priekšsēdētāju J. Boldānu sākusi kriminālvajāšanu aizdomās par Saeimas vēlēšanu biļetenu viltošanas organizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību J. Boldāns esot uzkūdījis citas personas uz vēlēšanu biļetenu viltošanu. Pēc Saeimas Kārtības ruļļa, viņš ir zaudējis tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums. Arī algu deputātam izmaksās tikai 50% apmērā, kas būs 456 lati mēnesī.
Pēc svinīgā zvēresta nodošanas un tā parakstīšanas J. Boldāns ātri pameta Saeimas zāli. "Ja uz pasaules ir patiesība, tad es tikšu attaisnots," šādas cerības viņš pauda žurnālistiem. Deputāts joprojām ir pārliecināts, ka pret viņu notikusi plānota provokācija, pie viena paužot pārsteigumu, kāpēc tiesībsargājošās struktūras joprojām tā arī nav painteresējušās par viņa viedokli notikušajā.
Problēmas arī Aizputē
Starp citu, J. Boldāns nav vienīgais, pār kuru joprojām gulst aizdomas par piepalīdzēšanu labāku rezultātu sasniegšanā vēlēšanās. Drošības policija (DP) ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamo 37 vēlēšanu biļetenu viltošanu Aizputes pilsētas vēlēšanu iecirknī. Kā Neatkarīgo informēja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Aizputes lieta joprojām ir pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, bet kriminālvajāšana ne pret vienu personu nav sākta. Kriminālprocesu bijis nepieciešams ierosināt pārbaudes turpināšanai, skaidroja K. Apse-Krūmiņa.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars teica, ka, pārbaudot minētā vēlēšanu iecirkņa balsošanas protokolu, CVK darbinieki pievērsuši uzmanību faktam, ka 7. saraksta 15. deputāta kandidāts no 462 grozītajām vēlēšanu zīmēm ir saņēmis 456 plusus un nevienu mīnusiņu. Tāpēc A. Cimdars lūdzis DP pārbaudīt vēlēšanu organizācijas likumību Aizputes vēlēšanu iecirknī, jo saskaņā ar likumu desmitajā dienā pēc ievēlētās Saeimas darbības sākšanas balsošanas biļeteni tiek iznīcināti un pārbaude vairs nav iespējama. 7. saraksta 15. kandidāts ir Aizputes mērs Pēteris Hanka (ZZS), kas nu jau kļuvis par Saeimas deputātu. P. Hanka apgalvo, ka nav darījis neko pretlikumīgu, taču "iespējams, lielajā politikā kādam aizšķērsojis ceļu".