Divas dienas pirms 11. novembra Brīvības pieminekļa tuvumā rēgojās milzīgas netīra sniega kaudzes, uz kurām vējš dzenāja sačervelējušās lapas. Skats bija šokējošs arī tādam cilvēkam, kurš nav ultrapatriots un nebūt neslauka asaras ikreiz, kad vien iet garām piemineklim.
Izgāztuve pie pieminekļa - "normāls" aksesuārs tautas svētuma simbolam? (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Redzētais lika atmiņā atsaukt līdzšinējo Brīvības pieminekļa kā tautas svētuma simbola vārdisko cildināšanu. Vispirms jau ne pašvaldībai, ne valstij tā arī neatradās nauda, lai - pēc cik? 60 gadiem? - beidzot šo svētumu atjaunotu. Līdzekļus lielākoties savāca nevalstisks fonds, un latiņus pieminekļa atjaunošanai devām mēs, tauta. Pēc tam atjaunotā svētuma apkopšana nebūt nenotika tā, kā tas būtu nepieciešams. Atkal jau - nebija naudas. Kad ciļņi akurāt apauga ar sūnām, tad maķenīt kaut ko noskrāpēja. Taču tad, kad kādam ienāca prātā, ka tautas svētumu apdraud pusaudži skrituļotāji, kuri nepiedienīgi uzvedoties tā tuvumā, viņiem šo nodarbi liedza.
Nu pieminekļa pakājē stāv godasardzes kareivji un viņus apskata tūristi, vienkārši ziņkārīgie vai retu reizi - jaunlaulātie. Viss gods godam. Vai atceraties, ka pirms kāda laika Brīvības pieminekļa apkārtni neglītu darīja toreizējā pilsētas galvenā mākslinieka Leonarda Laganovska akceptētie baltie karogu masti? Pa kaklu dabūja mākslinieks, masti tika nolīdzināti ar zemi - tādiem nav vietas tautas svētuma tuvumā! Visbeidzot Rīgas dome sagatavojusi saistošo noteikumu projektu, kas paredz īpašā lieguma zonu pie Brīvības pieminekļa. Turklāt - ne tikai laukumā ap monumentu no Raiņa bulvāra līdz Aspazijas bulvārim, bet arī Brīvības ielas posmā līdz pat Merķeļa ielai.
Kā šajā kontekstā "ierakstās" netīra sniega kaudzes? Vai tiešām tautas svētums pārtrauc tāds būt, tiklīdz tā tuvumā jāizveido izgāztuve, bet šo svētumu nekavējoties apgāna balti karogu masti un skrituļojoši pusaudži? Interesanta divkosība. RB vairākkārt skaidroja, līdz noskaidroja, ka "sniegu pie Brīvības pieminekļa novieto vietā, kur tas netraucē, kur to iespējams kompakti salikt un izvest." Taču tieši šajās dienās pirms 11. novembra salūzusi mašīna un līdzšinējās diennakts vietā kaudzes nostāvējušas divas dienas. Protams, 10. novembra vakarā sniega pie pieminekļa vairs nebija. To, ka nomelnējušās kaudzes izvedīs, pēc RB zvana 10. novembra pēcpusdienā apliecināja arī Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. "Bet piemineklis taču ir notīrīts?" viņš jautāja. Jā, spodrāks par spodru. Taču tā apkārtne gan atgādināja izgāztuvi. "Ilgāk par diennakti savāktais sniegs nestāv pie pieminekļa. Tagad gaidījām, kad izkusīs, lai nav jāiztērē nodokļu maksātāju nauda, sniegu izvedot. Nenokusa," RB saņēma atbildi Satiksmes departamentā, ar kura akceptu, kā noprotams, sniega čupas ļauts krāmēt tieši pie paša pieminekļa.
Kad piedzēries brits čurāja pie Brīvības pieminekļa, tad mēs nekavējoties kliedzām: fui, nelietis, zaimotājs! (skat. komentārus interneta portālos). Kad paši sagāžam mēslus tā tuvumā, tad nekas. Tas jau tikai uz diennakti un nodokļu maksātāju naudas taupīšanas nolūkā... Interesanti, ka RB neviens nevarēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc sniega izgāztuve jāierīko pieminekļa tuvumā un kāpēc nevar izdarīt cituviet - tālāk no tā.