ES motors šķauda un klepo (8)

Vai revidentu tekstos fiksēto "ievērojamo progresu, ko panākusi komisija, ieviešot savu jauno grāmatvedības sistēmu", vienlaikus ar "vāju iekšējās kontroles mehānismu", drīkst pateikt īsāk: ir labāk, bet vēl nav labi? I. Ludboržs: Eiropas Savienībā tiek veikti vairāk nekā 300 tūkstoši darījumu gadā (piemēram, par izmaksām no struktūrfondiem vai atbalstu lauksaimniecībā). Kopš 1994. gada mūsu atzinums par pakārtoto darījumu likumību un pareizību ir palicis bez būtiskām izmaiņām, un tas noteikti nav "kontroles darbojās, ES budžets ir labi aizsargāts", kā to vērtē viens no Eiropas Komisijas viceprezidentiem Sīms Kallass. Kā var būt labi, ja attiecībā uz 90% no 2005. gada izdevumiem mūsu atzinums nav pozitīvs!

Mēs uzskatām, ka iekšējā kontroles sistēma gan dalībvalstīs, gan Eiropas Komisijas līmenī nedarbojas tā, kā vajadzētu. Kontroles sistēmas uzdevums ir nepieļaut kļūdu rašanos, vai arī, ja tās apzināti vai neapzināti radušās, – novērst.

Acīmredzot te ir tā atšķirība vērtējumos. Eiropas Komisija uzskata, ka sistēma ir laba, bet rodas kļūdas. Savukārt Revīzijas palāta – ka sistēma nefunkcionē… Sistēma vietām nav laba un sistēmas darbība prasa būtiskus uzlabojumus. Ja salīdzinātu ar automobiļa dzinēju, tad tas ir kopumā labi uzbūvēts, dizains, izņemot dažas nepilnības, arī labs, bet darbojas ar trūkumiem.

Šķauda un klepo, bet uz priekšu tiek? Tieši tā. Ja sakām, ka labs, tad ar ko salīdzinot? Salīdzinot ar to, cik daudz līdzekļu šajā sistēmā ieguldīts, nevar teikt, ka sistēma efektīvi darbotos.

Jau 12 gadus jūsu atzinums ir līdzīgs un Eiropas Komisija to neņem vērā. Turklāt tai nemaz nenāk prātā atkāpties par budžeta neizpildi… Kurš būs tas soģis, kurš izvērtēs, cik laba ir kontroles sistēma Eiropas Savienībā?

Ir divi aspekti. Mēs, Eiropas Revīzijas palāta, būdami piesardzīgi optimisti, ceram un arī sagaidām, ka uzlabojumi tiks veikti. Soģis ir tās institūcijas, kas pieņem lēmumu par EK atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi – Eiropas Parlaments un ES Ministru padome. Līdz šim komisijai uzdots konkrētā laikā novērst konkrētus trūkumus, ko mēs pēc diviem gadiem pārbaudām.

Vai atbildības nenoņemšana var nozīmēt Eiropas Komisijas krišanu? Jā, tas varētu būt. Var daudz diskutēt par Santēra vadītās Eiropas Komisijas atlaišanas iemesliem, bet viens no tiem ir iekšējās kontroles sistēmas trūkumi…

… kas pieļāva lielu līdzekļu novirzīšanu izglītības komisāres Kresonas zobārstam, kuram uztaisīja padomnieka amatu viņas kabinetā. Vai kopš 1999. gada problēma ir tā pati? Nē, nav tā pati. Kopš tā laika iekšējā kontroles sistēma ir uzlabojusies, paplašinājusies kontroles vide, pārbaudes tiek pilnveidotas. Mūsu prasības bieži tiek interpretētas vienkāršoti: jāveic vairāk pārbaužu. Vajag efektīvas pārbaudes. Par 2005. gadu esam secinājuši, ka pārbaudes gan ir bijušas, taču tās kļūdas, ko mēs pamanījām, Eiropas Komisija nav atklājusi. Reizēm vajadzīgās pārbaudes vispār nav veiktas. Tur arī slēpjas mūsu domstarpības ar Eiropas Komisiju. Komisija, lūk, esot izveidojusi plānu integrētās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai. Mēs sakām: šāds 2005. gada plāns ir jauks, bet kad tas dos rezultātus?!

Jūsu fiksēto pārkāpumu un kļūdu apjoms summā ir tik šokējošs, ka visas Latvijas "3 miljonu lietas" nobāl. Kreditoru parādi norādīti par 508 miljoniem lielāki, priekšfinansējuma kopsumma norādīta par 822 miljoniem lielāka, rezultātā aktīvus uzrādot par 314 miljoniem eiro lielākus! Trīs miljonu vietā trīssimt! Šie skaitļi rāda to, ka ir lielas problēmas ES budžeta līdzekļu apsaimniekošanā. Uz 106 miljardu ieņēmumu fona tas ir tikai trešdaļprocents, bet 300 miljoni ir pietiekami liela summa, lai par to raizētos.

Vai projektos neiztērētā nauda arī tiek pieskaitīta kļūdām? Tā nav kļūda gada pārskata kontekstā, jo tajā vērtējam pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Mēs pārbaudām, vai ES līdzekļi tiek iegūti un izmantoti atbilstoši normatīviem dokumentiem.

Neapgūtie līdzekļi, protams, ir problēma citā nozīmē – Latvija neiegūst to labumu, ko varētu. No otras puses, līdzekļu pilnīga apgūšana nedrīkst kļūt par pašmērķi, jo tad radīsies šaubas, vai tie izmantoti tieši tām vajadzībām, kam paredzēti. Un arī te rodas dilemma: attīstīt to, kas jau attīstīts, vai dot iespēju pievilkt klāt atpalikušos. Palielināt uzņēmuma konkurētspēju vai dot kādam jaunu iespēju ieiet Eiropas tirgū.

Gada atskaites gan pērn, gan tagad pavada "ticamības deklarācija". Vai budžeta izpilde ir jāapstiprina ar ticības paziņojumu? Ar nepārbaudītiem, bet ticamiem skaitļiem? Ticamības deklarāciju no franču termina "déclaration d''assurance" varētu tulkot arī kā pārliecības gūšanas deklarāciju. Pirmā deklarācijas daļa attiecas uz finanšu pārskatu, ko varētu salīdzināt ar gada pārskatu privātuzņēmumā. Ticamības deklarācija ir ES institūcijas vai amatpersonas viedoklis par to, cik pārskatā iekļautie skaitļi ataino patieso situāciju. 2005. gads bija pirmais, kad finanšu pārskati balstījās uz uzkrājumu grāmatvedību, nevis naudas plūsmas grāmatvedību. Tas ļauj naudas pārvaldītājam gūt pilnīgāku priekšstatu par naudas izlietojumu.

21 ģenerāldirektors no 40 Eiropas Komisijas ģenerāldirektoriem Ticamības deklarāciju parakstījuši ar atrunām. Vai, tēlaini runājot, tas nozīmē, ka viņi pieļauj blēdības?

Nē. Tas nozīmē, ka viņi nav apmierināti ar sagatavoto informāciju. Tas var nozīmēt, ka viņi nav pārliecināti par tās pareizību un ka iespējamas kļūdas.

Kļūda varētu būt, bet nezina, kur? Jā.

Kādas ir raksturīgākās kļūdas? Neizbēgamās kļūdas sarežģītas sistēmas dēļ vai apzinātas blēdības vājas kontroles apstākļos? Visbiežāk kļūdas atrastas kopējās lauksaimniecības politikas un struktūrfondu īstenošanas pasākumos. Un tas ir saprotams, jo tie veido 75% no ES budžeta izmaksām.

Trīs visbiežāk sastopamās kļūdas: deklarētajām izmaksām nav attaisnojošas dokumentācijas. Otrā: tiek deklarēti tādi izdevumi, kas nav izmaksāti. Trešā: neatbilstīgi izdevumi, kurus pēc noteikumiem nedrīkst apmaksāt, taču tie tiek apmaksāti.

Var būt nejauša kļūda, bet var būt apzināta naudas izkrāpšana. Kad saskaramies, ar, mūsuprāt, krāpšanas gadījumiem, tad informāciju par tiem nododam OLAF (Krāpšanas apkarošanas birojam).

Tad jau nemaz neuzzināt, ar ko jums pārbaudēs bijusi darīšana – ar ES noteikumos apjukušu uzņēmēju vai rutinētu krāpnieku... Kopējos skaitļus mēs uzzinām no OLAF publicētajiem pārskatiem, kas ir publiski pieejami. Blēdību apjomi ir atkarīgi no jomas – riskam visvairāk pakļauti lauksaimniecības maksājumi, ES struktūrfondu izdevumi un ES budžeta ieņēmumi. Pēc OLAF datiem kādi 30% no ES neregulārajām izmaksām (2005. gadā aptuveni 1 miljards) varētu būt saistīti ar krāpšanas gadījumiem.

Dzirdēts, ka īpaši nekontrolēti ES nauda šķiesta Krievijā. Tur ar TACIS programmu (līdzīga programma kā Latvijā pirmsiestāšanās periodā bija PHARE) ejot tāpat kā pie mums kādreiz ar G-24 kredītiem... Katru gadu TACIS programmai tiek piešķirti 200 miljoni eiro, no kuriem 40% saņem Krievija. Šogad atsevišķā ziņojumā secinājām, ka daļa līdzekļu nav aizgājuši paredzētajiem mērķiem. Piemēram, ES līdzekļi noteikti nav domāti ārpus Eiropas Savienības esošas valsts militārās spējas paaugstināšanai, bet tos iemanījās izmantot militārās skolas sporta inventāra iegādei.

Par vienu no ES nelietderīgāko līdzekļu šķiešanu uzskata Eiropas Parlamenta braukāšanu ik pārnedēļu no Briseles uz Strasbūru, kas izmaksā 200 miljonu eiro gadā... Gada pārskatā vērtējam līdzekļu izdošanas likumību, bet īpašos ziņojumos vērtējam to lietderību. Gada pārskatā nākas secināt, ka Eiropas Parlaments līdzekļus tērējis likumīgi.

Viens no jautājumiem, ko esam izpētījuši, – kādā veidā Eiropas Parlaments sācis īrēt ēkas no Strasbūras mērijas, turklāt to veicām pēc paša EP Budžeta kontroles komitejas ierosinājuma.

Latvija arvien mazāk ir minēta Revīzijas palātas ziņojumos. Vērtējot 2003. gadu, Revīzijas palāta Latviju kritiski piesauca četras reizes. Gadu vēlāk – vairs tikai vienu reizi – par Lauku atbalsta dienesta (LAD) akreditāciju. Šogad atsaucat pat vienīgo pieminēšanas reizi. Vai esam labojušies?

Latvija tiešā veidā minēta tikai vienu reizi – kopā ar Poliju jautājumā par EDIS sistēmas (paplašinātās decentralizētās ieviešanas sistēmas) ieviešanu. Jāatzīst, ka šajā kontekstā Latvijas pieminēta pārsteidzīgi, jo pēc padziļinātas izpētes atzinām, ka Latvija izpilda visus nosacījumus.

Tomēr nav pamata uzskatīt, ka cita kritika uz Latviju neattiecas netieši. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma IACS, ar kuras palīdzību tiek administrēts ES tiešais atbalsts lauksaimniecībai, tika vērtēta septiņās jaunajās dalībvalstīs. Tiesa, Latviju nepārbaudīja. Taču visās septiņās pārbaudītajās valstīs konstatēts, ka sistēmas ieviešana nav notikusi, kā paredzēts, kas pieļauj dubultu platībmaksājumu saņemšanu (divreiz par vienu platību) vai arī lielāku, nekā pienākas. Latvijai vajadzētu pašai izvērtēt, vai šī problēma nav aktuāla.

Jāatzīst, ka Latvijā bija jukas ar atšķirīgiem platību apmēriem – pēc zemesgrāmatas konkrētajam zemes gabalam ir viens lielums, bet pēc Lauku atbalsta dienesta mērījumiem – cits. Taču LAD konsekventi maksājis pēc saviem. Kādas nepareizības mums jāmeklē? Jaunajās valstīs nereti gadījās dubultā deklarēšanās, ceļa vai ezera ieskaitīšana apstrādājamās lauksaimniecības zemes platībā. Viena līdz triju procentu apmērā no kopējās zemes platības.

Jā, arī Francijā zemes gabalu lielumi kadastra sistēmā un maksājumu aģentūras datu bāzē ir atšķirīgi. Grieķijā vispār nevar saprast, kurš zemesgabals kuram pieder, jo zemnieku vārdā piesakās lauksaimnieku kooperatīvs.

Grieķija taču tradicionāli ir lielākais ES grēcinieks līdzekļu izmantošanā. Kāpēc?

Grieķi ir izrēķinājuši, ka labums, ko viņi gūst no Eiropas Savienības, ir lielāks par soda naudām. Un viņi labāk maksā soda naudas nekā ievēro ES noteikumus. Pieciešot šādu negatīvu piemēru, arī pārējām dalībvalstīm var rasties kārdinājums nepiepūlēties ar saistību izpildi.

Kurā galā no revidentu viedokļa ir Latvija – teicamnieku vai pārkāpēju? Tādu godīguma reitingu ES nav. Katrā jomā ir savi līderi un atpalicēji.

***

UZZIŅA

- Eiropas Revīzijas palāta ir Eiropas Kopienas ārējais revidents, kas veic gan finanšu, gan lietderības revīzijas un savā gada pārskatā un citos ziņojumos ziņo par rezultātiem.

- Revīzijas palātā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Latvijas pārstāvis – ekonomikas doktors Igors Ludboržs ir Eiropas Revīzijas palātas loceklis no Latvijas.

- Eiropas Revīzijas palāta izveidota 1975. gadā. Tās galvenā mītne atrodas Luksemburgā.

- ERP pavisam darbojas 760 darbinieki.