Valdība lems par ECT sprieduma Kononova lietā pārsūdzēšanu

Šodien Ministru kabinets slēgtā sēdes daļā lems par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma Vasilija Kononova lietā pārsūdzēšanu, apstiprināja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine.

Jau ziņots, ka 24.jūlijā ECT ar vienas balss pārsvaru nolēma, ka Latvijai būs jāmaksā 30 000 eiro (21 084 lati) kā morāla kompensācija par kara noziegumiem notiesātajam Kononovam. ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.

ECT paziņojumā masu medijiem bija teikts, ka tiesa nelēma par Kononova kriminālo atbildību, bet gan par to, vai saskaņā ar konvencijas 7.pantu 1944.gada 27.maijā prasītāja rīcība veidoja pāridarījumus, kas bija pietiekami saprotami un pārredzami definēti nacionālajos vai starptautiskajos likumos.

Pusēm trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas ir tiesības lūgt, lai lieta tiktu nodota izskatīšanai Lielajā palātā 17 tiesnešiem. Šādā gadījumā lūgumu vispirms izskatīs piecu Lielās palātas tiesnešu kolēģijā, kas lems par to, vai lieta skar būtiskus konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai arī tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Lielajā palātā. Kolēģija var pieņemt lietu izskatīšanai Lielajā palātā vai arī to noraidīt.

Kononovs pieteikumu tiesā iesniedza 2004.gadā, sūdzoties par vairāku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantu iespējamo pārkāpumu. Prasības iesniedzējs uzskata, ka ir ticis notiesāts par nodarījumiem, kuriem to izdarīšanas brīdī nebija paredzēta kriminālatbildība ne starptautiskajos, ne nacionālajos tiesību aktos.

Tomēr ECT Latvijas valdību lūdza sniegt komentārus tikai par iespējamo konvencijas 7.panta pārkāpumu. 19.februārī valdība, atbildot uz ECT uzdoto jautājumu, nolēma, ka tā nesaskata pamatu piedāvāt mierizlīgumu šajā lietā.

Lietā ECT kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.

Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.

Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad tika notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā.

Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.

2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma sliktās veselības dēļ.

2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas sakarā ar noilguma iestāšanos.

Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākā tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.

2005.gada aprīlī Kononovs vērsās ECT, pieprasot savu attaisnošanu.

Uz augšu