Francijas kinokomēdiju karalis Luijs de Finess

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Bija aktieris, kuru neieredzēja Francijas kino giganti Gabēns, Fernandels, Marē. Viņš slavu ieguva ar grūtu darbu, nelūdza nevienam palīdzību un honorārus tērēja prostitūtām

"MAZAIS" NEJAUŠI NOKĻŪST ARMIJĀ

Kāpēc "mazais"? Tāpēc, ka de Finesa au-gums bija 164 cm (dažos avotos minēti 154 cm). Aktieris svēris 55 kg. Mazā auguma dēļ 1939. gadā atbrīvots no dienesta armijā, Finess nokļuva kara darbības teātrī. Aktieris savulaik atcerējās: "Četrdesmitajā gadā es nokļuvu militārajā nometnē Maijā, kur absolūti nebija ko darīt, un, gaidot pretinieku, mēs sarīkojām koncertu. Reiz tādā rēvijā es dziedāju Morisa Ševaljē dziesmiņas, un klausītāji apgalvoja, ka es viņu veiksmīgi atdarināju."

Luijs de Finess ir radījis veselu galeriju neaizmirstamu personāžu. Pietiek atcerēties filmas "Lielā pastaiga", "Cilvēks orķestris", "Žandarms un marsieši", "Fantomass" un daudzas citas. Aktiera dzimtenē, pateicoties viņa čerkstošajai un ķērcošajai balsij (tāda bija Disneja pīlēnam), viņu sauca par Donaldu. Padomju savienībā viņa balsi dublēja aktieris Vladimirs Keningsons, un tā bija ļoti veiksmīga izvēle. Finess augstu novērtēja Padomju savienībā ieskaņotās filmas, atzīstot, ka tās dublētas ideāli.

SIEVIETĒS MEKLĒ MIESISKU BAUDU

Luijs de Finess de Gelarasa piedzima 1914. gada 31. jūlijā Parīzes piepilsētā Kurbevuā spāņu emigrantu grāfu no Seviljas pēcteču ģimenē. Viņa tēvs Karloss bija jurists. Daži informācijas avoti vēsta, ka de Finess ir senas portugāļu dzimtas pēctecis. Jau skolā Luijs uzjautrināja klasesbiedrus, meistarīgi kaitinot skolotājus. Turklāt palaidnīgajam zēnam nebija ne vismazākā ķēriena uz jebkādām zinātnēm. Vecāki atmeta visas cerības, ka viņu dēls būs izglītots. Tā kā ģimene nebija bagāta, pēc skolas beigšanas Luijam nācās meklēt darbu. Viņš izmēģināja daudz ko — bija izsūtāmais, apavu tīrītājs, vitrīnu noformētājs, skrodera palīgs. Un visur viņu padzina par nevīžību un huligāniskiem izlēcieniem.

Kad kaimiņos de Finesiem apmetās rasēšanas darbnīcas īpašnieka Laburdetas ģimene, 16 gadus vecais Luijs iemīlējās viņa meitā Eleonorā. Skaistule pat neievēroja mazo kaimiņu, kas, lai iegūtu meitenes uzmanību, iekārtojās darbā pie viņas tēva par rasētāju. Luijs iemīļotajai rakstīja dzejoļus un no savas niecīgās algas pirka krāšņus ziedus. Taču Eleonora tikai smējās un sacīja, ka puisis atbaida tēva klientus. Aizvainotais Luijs devās uz Pigala laukumu — "sarkano lukturu kvartālu" — un nopirka sievieti, kuras apskāvienos kļuva par vīrieti... Kopš tā laika Luijs kļuva par ciniķi. Un nemeklēja mīlestību, bet alka tikai miesiskas baudas.

1941. gadā aktieru kursos Luijs iepazinās ar Žannu Bartolomi, rakstnieka Gija de Mopasāna mazmazmeitu. Žanna bija skaista meitene, un draugi nesaprata, ko viņa atradusi mazajā smieklīgajā cilvēciņā. Atbilde ir pavisam vienkārša: jaunkundze un viņas vecāki sapņoja iegūt muižnieku titulu, kuru mantoja Luijs. Žanna bija vienīgā sieviete, kas atdevās viņam, neprasot par to naudu. 1942. gadā abi salaulājās.

ROMANTISKAIS VARONIS

Aktieru kursos de Finess saskārās ar dīvainu problēmu. Režisori deva viņam romantisku varoņu lomas, kurām Luijs nebija gatavs — viņam par savu izskatu nebija nekādu ilūziju. Luijs zināja, kas vajadzīgs skatītājiem — smiekli, smiekli līdz vēdera krampjiem, smiekli līdz pulsa zaudēšanai.

Kad sākās Otrais pasaules karš, mazā auguma dēļ de Finesu nepaņēma armijā. Okupētajā Parīzē bija grūti atrast darbu, bet Luijam paveicās. Viņš iekārtojās par pārzini produktu noliktavā — tur viņš zaga produktus un nesa grūtniecei sievai (dēls Patriks piedzima 1944. gada novembrī).

Nākamais de Finesa mēģinājums iekarot skatuvi bija daudz veiksmīgāks. Teātrī un operetē viņš spēlēja nelielas lomas. Par to, ka nav slikts komiķis, Luijs pārliecinājās, kad smīdināja sievu un draugus. Žanna, skatoties uz viņu, lūdza: "Luij, izbeidz! Citādi es atkal apčurāšos." Luijs uzstājās arī naktsklubos — dažus skatītājus noveda līdz žagām, bet viens padzīvojis kungs tā smējās, ka pēc sirdslēkmes tika aizvests uz slimnīcu.

Taču aktiera karjera veidojās ļoti lēni. Tikai 30 gadu vecumā viņš debitēja kino — niecīgā lomā filmā "Barbizonas kārdināšana". Luijs bija piedalījies 75 filmu epizodēs, līdz tika ievērots komēdijā "Nav noķerts? — nav zaglis", kas uzņemta 1957. gadā. Tobrīd de Finesam bija jau 43 gadi.

PIEAUG HONORĀRI un SEKSUĀLĀ APETĪTE

Pēc daudziem gadiem kādā intervijā Luijs de Finess sacīja: "Es nenožēloju, ka mana karjera ritējusi tik lēni. Šis lēnīgums palīdzēja man izprast profesiju. Es esmu ieguvis labu komisko bagāžu, bez kuras nevarētu strādāt." Pirmie gadi kino bija grūti. Režisori viņa talantu neatklāja uzreiz. Spilgtais, raksturīgais, ar trikiem manipulējošais cilvēks bieži vien viņus ieveda strupceļā. Daži uzskatīja, ka Luijs "uzspēlē", bet citi aktieri viņam blakus baidījās izskatīties bāli. Ir zināms, ka Žanam Gabēnam nepatika de Finess. Un bija par ko. Gabēns bija reālistiskās skolas aktieris un de Finesa mākslu uzskatīja par "lētu triku". Fernandels vispār viņu ignorēja. Bet Žans Marē, de Finesa partneris seriālā "Fantomass", izturējās pret viņu naidīgi. Pēc sižeta Marē bija jākļūst par filmas galveno personāžu, jo viņš spēlēja divas lomas. Bet Luijs de Finess viņu nostūma otrajā plānā. Šodien ir skaidri redzams, ka "Fantomasa" galvenais varonis ir komisārs Živs — padumjā un nenogurstošā kārtības sarga lomu Luijs de Finess bija izstrādājis līdz pilnībai.

Līdz ar de Finesa slavu pieauga arī viņa honorāri un seksuālā apetīte. Tagad viņš nelaida garām nevienu statisti, nevienu jaunu aktrisi. Tās, kuras nevarēja savaldzināt ar popularitāti, Luijs centās nopirkt ar dārgām dāvanām. Tolaik ne visas meitenes pieņēma viņa cieņu, taču, ieguvis pasaules slavu un kļuvis par Goda leģiona ordeņa kavalieri, de Finess pats izvēlējās režisorus, producentus un sievietes. Turklāt viņam nebija īpaši izkopta gaume — viņš ar vienādu sajūsmu varēja pavadīt laiku gultā gan ar prostitūtu, gan ar grāfieni.

SKOPAIS MILJONĀRS

Katrīna Denēva reiz teica: "Neviena pasaules sieviete negribēs šo liliputu!" Taču aktrisei nebija taisnība — sievietes de Finesu spēja novērtēt. Viņš bija ne tikai smieklu karalis, bet arī seksa gigants — kā jau lielākā daļa maza auguma vīriešu. Nebūdams glīts un skaista auguma, viņš sievietes savaldzināja ar nekaunību un jūtām, ar īpašu spiedienu, kas iznīcināja jebkuru pretestību. Visa pasaule smējās par žandarma Krušo un komisāra Živa gaitām. Slava deva viņam atslēdziņu no sieviešu sirdīm, un de Finess nelaida garām nevienu skaistuli.

Klīda leģendas par aktiera seksuālajām spējām. Dažas pielūdzējas viņš izmīlēja turpat grimētavā starp sižetu filmēšanas dubliem. Gadījās, ka filmēšanas starplaikos viņš pazuda uz nedēļu savā ārpilsētas mājā uzreiz ar vairākām sievietēm (klīda runas, ka Luijs dievināja grupveida seksu). Luijs jutās kā harēma saimnieks. Sieva viņam piedeva visu: šis mazais, neizteiksmīgais cilvēciņš bija devis viņai titulu un divus dēlus, īstus skaistuļus.

Ģimene aktierim kļuva par nebeidzamu rūpju priekšmetu. Tiesa gan, mājinieki no viņa reti dzirdēja mīļus vārdus. Lūk, ko par tēvu stāsta Olivjē de Finess: "Mans tētuks bija ļoti skops. Reiz viņš lika man apmainīt nopirktos sporta apavus pret lētākiem, jo uzskatīja, ka tie ir pārāk dārgi. Viņš nekad svētkos neapsveica manu māti, neko viņai nedāvināja kāzu jubilejās un dzimšanas dienās. Tēvs pie siksnas vienmēr nēsāja lielu saišķi ar atslēgām no visiem skapjiem, durvīm un lādēm, kurām bija slēdzenes. Viņš sīki pārbaudīja katru rēķinu. Ģimenē viņš bija visīstākais tirāns."

Luijs tik tiešām bija drūms cilvēks, un to atzina arī pats. Viņš nevarēja ciest restorānus, tusiņus un snobus. "Kādas tik muļķības nesarunā cilvēks ar glāzi rokā," mēdza teikt aktieris. Savā pilī pie Nantes, kas savulaik piederēja Mopasānam, viņš dzīvoja gluži kā 19. gadsimtā. Viņam nepatika vadīt mašīnu. Viņš makšķerēja un audzēja rozes (Finesa vārdā nosaukta roze, kas izaudzēta Francijas dienvidos). Viņa joki nebija smieklīgi. Reiz viņš pateica, ka labākajai filmai ir jābūt komēdijai par viņa bērēm...

STRĀDĀJA BEZ DUBLIERA

Filmās, kurās de Finesam nācās lēkt, skriet, krist, ripot pa trepēm un pat sprāgt, viņš darbojās bez dubliera, visus trikus izpildīja pats. 70. gadu sākumā Luijs filmējās desmit lentēs gadā. Saspringtais darbs ietekmēja viņa veselību. Smags infarkts aktieri pārsteidza 1975. gadā tieši uz skatuves. Drīz sekoja otrs. Iznācis no slimnīcas, de Finess noslēdzās savā pilī — audzēja rozes un papildināja vīna pagrabu. Šķita, ka ar tādu veselību vairs nevar būt ne runas par mīlas gaitām, taču de Finess pavedināja divas nepilngadīgas istabenes, no kuru radiniekiem nācās atpirkties ar milzīgām naudas summām.

Aktieris uz ilgu laiku pazuda no ekrāniem, un sabiedrība sāka viņu aizmirst. Apvainojies uz visu pasauli, de Finess gribēja rakstīt ļaunus memuārus. No šīs skandalozās grāmatas cilvēci atbrīvoja režisors Klods Zidī. Viņš aicināja komiķi piedalīties lentē "Spārniņš vai kājiņa". De Finess skata pēc atteicās, taču Zidī zināja, ko dara. Un tā aktieris atgriezās Parīzē, kur atkal uzvilka komiskā pamuļķa masku un turpināja darbu, tiesa gan, bez iepriekšējās degsmes.

Ar gadiem de Finess kļuva arvien neiecietīgāks — viņš ne par ko varēja sastrīdēties ar režisoru, producentu, aktieriem... Luijs smējās tikai kameras priekšā vai uz skatuves, bet ikdienā bija drūms. Smaidu viņā varēja izraisīt tikai mazmeitiņa — jaunākā dēla Olivjē meita.

SAPNIS PAR AKTIERU DINASTIJU

Luijs gribēja, lai dēli kļūtu par aktieriem. Uzskatot, ka Olivjē būs spoža karjera kino, tēvs aizvilka viņu līdz uzņemšanas laukumam. Abi kopā nospēlēja spilgtas lomas filmās "Sasaldētais", "Cilvēks orķestris" un vēl četrās. Taču Olivjē kļuva par lidotāju, bet vecākais dēls Patriks izvēlējās ārsta profesiju. Tā sagruva Luija de Finesa sapnis par aktieru dinastiju.

1982. gadā filmēšanās laikā nomira Finesa draugs režisors Žans Žiro; filmu pabeidza viņa asistents. Komiķim režisora nāve bija ne tikai trieciens, bet arī savdabīgs signāls: "Drīz arī tev laiks doties ceļā..."

Luijs de Finess nomira 1983. gada janvārī, dažus mēnešus pēc drauga nāves. De Finess, kuru dzīves laikā nemīlēja augstprātīgie kritiķi un intelektuālā kino režisori, atstāja desmitiem spilgtu, atmiņā paliekošu lomu. Aktieris, kuram piemita fantastiska enerģija, joprojām ir franču komēdijas simbols, kas tieši tāpat kā pirms 40 gadiem skatītājiem izraisa patiesas smieklu lēkmes.

    Uz augšu