Sarežģītās un laikietilpīgās procedūras dēļ ASV būtiski nespēj palīdzēt Eiropas Savienībai (ES) risināt Sīrijas bēgļu krīzi - lai uz ASV pārvietotu kaut vienu bēgli no Eiropas, ir nepieciešami 18-24 mēneši viņu drošības pārbaudei. Cik daudz bēgļu ASV katru gadu uzņem, nosaka ASV prezidents. Pērn tie bija 70 000, šogad kvota - 85 000.
ASV lielākoties pieņem tikai tos, kuri pieteikušies caur ANO Bēgļu aģentūru, un līdz šim visvairāk pārvesti bēgļi no Birmas, Irākas, Somālijas, Kongo, Butānas, Irānas, Eritrejas un Sudānas. Savukārt sīriešu ir ļoti maz, svētdien, apkopojot ASV pieredzi, vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Kritiskus vārdus ASV rīcībai velta Maiami bāzētā «Starptautiskā glābšanas komiteja» («The International Rescue Committee»), kas kopā ar ANO ir viena no vadošajām bēgļu nometņu veidotājām.
Tiek norādīts - ASV arī pievīlusi Eiropu, jo desmitkārtīgi ir samazināts uzņemamo Sīrijas bēgļu skaits. Sākotnēji tika minēti 100 000, bet galīgais skaitlis ir 10 000.
Turklāt 31 štats no 50 ir atteicies vispār uzņemt bēgļus no Sīrijas un iesniedzis protestu ASV prezidentam Barakam Obamam
. Lielākā daļa štatu skaidri pateikuši, ka Sīrijas bēgļi apdraud ASV drošību, jo sīrieši varot izrādīties teroristi.
Tikmēr šādiem izteikumiem netic raidījuma uzrunātās Ņujorkas štata Bufalo pilsētas nevalstiskās organizācijas, kas nodarbojas ar bēgļu integrēšanu ASV.
«Bailes ir balstītas daudzās negatīvajās ziņās, ka teroristiskās ISIS kaujinieki varētu iefiltrēties starp bēgļiem. Bet
pamazām cilvēki saprot, ka ISIS teroristiem ir daudz vieglāk iekļūt ASV ar tūristu vīzu.
Manuprāt, tas ir daudz lielāks risks, nekā to darīt caur bēgļiem. Sīrijas bēgļi vienkārši vēlas no tā visa aizbēgt un sākt jaunu dzīvi,» komentēja «Jericho Road» bēgļu palīdzības centra Bufalo vadītājs Riks Airlends.
Ņemot vērā, ka ASV pretterorisma analīzes centriem, Federālās izmeklēšanas birojam, Iekšlietu un Aizsardzības ministrijai katra bēgļa pārbaudei vajadzīgi divi gadi, ASV izskan arī šausmināšanās par ES valstīm, kurām bēgļi ir jāuzņem tikai dažu nedēļu vai pat dienu laikā.
Taču daudzviet ASV attieksme pret bēgļiem ir pozitīva, jo tiek saskatīti ekonomiskie un sociālie labumi.
«ASV bēgļu un imigrantu komitejā» («US Committee for Refugees and Immigrants») skaidro - lai arī bēgļu uzņemšanā un integrēšanā visā ASV tiek tērēti simtiem miljoni dolāru, tomēr par katru vienu ieguldīto dolāru bēglis pēc tam rada desmit dolāru pienesumu vietējai ekonomikai.
Ir daudzi pilsētu mēri, kuri tieši prasa, lai bēgļus pārvieto pie viņiem. Iemesls -
viņiem vajag prasmīgu darbaspēku un trūkst nodokļu maksātāju, jo amerikāņi dažādu iemeslu dēļ šīs vietas ir pametuši. Bēgļi ir motivēti strādāt un vienmēr ir darbā laikus.
Piemēram, pēdējos trīs gados bēgļu klātbūtne Bufalo pilsētā ir būtiski mainījusi pilsētvidi mikrorajonos, kas gadiem ilgi bija bīstami kriminālo bandu dēļ pat dienas laikā. Dzīvība iedvesta, piemēram, Vestsaidas rajonā. Bēgļu augstais nodarbinātības rādītājs apkaimē palielinājis pirktspēju tik ļoti, ka pievilināta uzņēmējdarbība.
Tikmēr Ohaio štata Klīvlendas pilsēta vēlas nelabvēlīgo apkaimi, kur šobrīd 60% mājokļu ir tukši un pamesti, pārvērst par bēgļu komūnu ar nosaukumu «Sapņu ciemats». Bēgļu ciematam šobrīd ieplānotas 40 mājas.
«Mustard Seed Development» nekustamā īpašuma attīstītājs Derils Andersons norāda, ka
darbā tiek pieņemti bēgļi un imigranti, kuri ieradušies bez nekādām prasmēm, taču ir vēlme viņiem iemācīt profesionālās prasmes, kas noderēs labākai dzīvei ASV.
«Mums bija bēglis, kuru apmācījām kā elektriķi tik tālu, ka viņš ar to sāka sniegt pakalpojumus,» stāstīja Andersons.
To, ka daļa bēgļu tiešām ir ar uzņēmēja garu, apliecina viens no Ņujorkas štata Bufalo pilsētas veiksmes stāstiem - «Vestsaidas Bazārs». Tas ir biznesa inkubators, kas palīdz bēgļiem sākt savu mazo uzņēmējdarbību. «Vestsaidas Bazārs» ir paliela telpa, kurā bēgļi no deviņām valstīm ar dažādām reliģijām un kultūrām vienkopus tirgo preces un etniskos ēdienus.
Katram bēgļu biznesam ir piesaistīts kāds no Bufalo veiksmīgajiem uzņēmējiem kā konsultants, kuri palīdz bēgļiem brīvprātīgi divus gadus.
Tikmēr Klīvlendā un citās ASV pilsētās ir parādījusies arī tendence, ka bēgļi un imigranti, kuri nespēj sekmīgi integrēties ASV sabiedrībā un pieņemt sociālās normas, izdara pašnāvību. Klīvlendā šāda problēma konstatēta attiecībā uz bēgļiem no Butānas un Nepālas.
Viņiem cenšas palīdzēt mazināt stresu ar jogu un garīgās veselības programmām, liekot saprast - viņiem ir šeit vieta, viņiem ir vērtība
un kā var dot labumu sabiedrībai.
ASV ierodas arī bēgļi no Kubas, un, lai gan viņi īsti neatbilst bēgļa definīcijai, viņiem ir īpašs statuss. Līdzko izdevies spert kāju uz ASV zemes, tostarp ielidojot, viņiem šeit automātiski pienākas bēgļa statuss ar visiem sociālekonomiskajiem labumiem. Maiami ir kā magnēts bēgļiem no Kubas, un pagājušajā gadā šeit ieradās 51 000 kubiešu.
Salīdzinot ar citām bēgļu grupām, piemēram, sīriešiem, afgāņiem vai irākiešiem, kubiešiem ir itin viegli iegūt uzturēšanās atļauju un sākt jaunu dzīvi ASV.
Raidījuma sastaptais kubiešu bēglis Džeovanijs Santana ASV sasniedza pēc piecu dienu gara ceļa sarūsējušā airu laivā. «Brauciena laikā pieredzējām daudz grūtību, beidzās ēdiens, bija spēcīgas vētras. Laiva bija veca, sarūsējusi, un parādījās sūce. Lai nenoslīktu, aizspiedām to ciet ar drēbēm. Ar mums bija arī mazi bērni. Nedomājām, ka spēsim vispār sasniegt ASV. Bijām nobijušies,» stāstīja Santana.
Kubiešu vēlme sasniegt ASV ir tik spēcīga, ka viņi pašrocīgi meistaro plostus, laivas un pat amfībijas,
kad automašīnas piestiprinātas plostiem kā dzinējspēks.